Šobrīd plaši atzītas tiesības ir tikai vienas sugas būtnēm – sugai, kas uzskata, ka drīkst pakļaut un izmantot visas pārējās. Protams, tie ir cilvēki. Taču starp cilvēkiem ir arī tādi, pēc kuru domām, tiesības uz aizsardzību vajadzētu arī citu sugu būtnēm.
Mums ir daudz kopēja ar dzīvniekiem, ko izmantojam – tie spēj ciest un baudīt, izjust emocionālus pārdzīvojumus, tie mācās un atceras, tiecas pēc vienām lietām un baidās no citām. Atšķirībā no, piemēram, akmeņiem, dzīvniekiem rūp, kas ar viņiem notiek – tāpat kā mums rūp, kas notiek ar mums. Tādēļ, ja uzskatām, ka cilvēki ir pelnījuši tiesības, kas aizsargā mūsu intereses, nevajadzētu būt grūti saprast, kāpēc tam būtu jāattiecas arī uz citām sugām.
Jāņem vērā, ka citu sugu būtņu intereses ne vienmēr ir kā cilvēku intereses. Līdz ar to arī tiesības, kas nepieciešamas dzīvniekiem, ne vienmēr ir tādas kā tās, kas ir svarīgas mums – tā, piemēram, dzīvniekiem nav vajadzības pēc reliģiskās vai vārda brīvības, pēc tiesībām vadīt auto vai piedalīties vēlēšanās. Piešķirt tiem kaut ko tādu būtu bezjēdzīgi. Tomēr tas nenozīmē, ka dzīvniekiem nav jāpiešķir nekādas tiesības. Dzīvnieku tiesību aizstāvji necenšas padarīt cilvēkus un pārējās sugas pilnībā līdztiesīgas. Tie cenšas nodrošināt dzīvniekiem vienkāršākās pamattiesības – netikt izmantotiem un neciest cilvēka izraisītas mokas un priekšlaicīgu nāvi.
Dzīvnieku tiesību idejas pamatā ir uzskats, ka dzīvnieki ir pelnījuši dzīvot brīvi no izmantošanas un kaitējuma, ko nodara cilvēki. Tas nozīmē daudz vairāk par centieniem izturēties labi, kamēr šos dzīvniekus izmantojam vai pirms tos nogalinām. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem ir jābūt brīviem no cilvēku nežēlības un izmantošanas – gluži tāpat kā mums ir šādas tiesības. Ja neatzīstam, ka arī dzīvniekiem ir šādas tiesības tikai tāpēc, ka tie nepārstāv Homo Sapiens sugu, tad šāda rīcība ir netaisnīga un dēvējama par sugu diskrimināciju jeb sudzismu (līdzīgi kā diskriminācija rases vai dzimuma dēļ).
Dzīvnieku tiesību aizstāvji cenšas paplašināt to būtņu loku, pret kurām jāizturas taisnīgi un ar cieņu. Tās ir visas būtnes, kas līdzīgi kā mēs, spēj just sāpes, bailes, badu, vientulību utt. Ja tiešām gribam izturēties pret dzīvniekiem ar cieņu, tad nevaram atbalstīt viņu izmantošanu eksperimentos vai izklaidei, ne arī atbalstīt lopkopību vai jebkuru citu rīcību, kurā dzīvniekus izmanto kā resursus un lietas cilvēku vēlmju apmierināšanai. Tāpēc pirmā un galvenā lieta, ko varam darīt viņu labā jau tagad, ir pārtraukt viņus izmantot katrs savā dzīvē – kļūstot par vegāniem.
