Es tiešām esmu ar viņu aizrāvies – Čārlzs Roberts Darvins bija ne vien apbrīnojami rūpīgs dabas pētnieks, bet arī iedvesmojošs un līdzcietīgs sava laika pilsonis. Lai gan, protams, viņš “stāvēja uz milžu pleciem”, dzīvoja vienlaikus ar citiem ievērojamiem pētniekiem un arī viņa pienesumu zinātnei nemitīgi ir pilnveidojuši citi “milži”. Tomēr 12. februāris ir diena, ko atzīmē par godu viņam, un pēdējos gados to atzīmējam arī Rīgā: 2017. gadā ar viņam veltītu Zootehnikuma raidījumu, 2018. gadā ar lekciju par viņa darbu un biogrāfiju, bet 2019. gadā jau “trīsstāvīgi”, heh. Jāpalielās!

Darvina diena Plakats

1. daļa – Latvijas radio 1 ēterā
Vispirms Latvijas radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”, ko vadīja Sandra Kropa, par Darvinu un viņa “mantojumu” runājām ar molekulārbiologu Īzaku Rašalu un filosofu Arti Sveci. Sarunas ierakstu var noklausīties Latvijas Sabiedrisko Mediju arhīvā. Šis raidījums tapa lielā mērā tāpēc vienm, ka raidījuma producentei ieminējos par šādas dienas tuvošanos un manu ieceri tajā sarīkot pasākumu, kur sarunāšos filosofu un biologu. Nav laikam brīnums, ka producente labprāt piekrita šādu jau gatavu ideju īstenot – un rezultātā tas notika radio tiešraidē vairākiem tūkstošiem klausītāju. Juhū!

Zinamais crop

2. daļa – raksts Satori portālam
“12. februāris iezīmē 210. reizi, kad Zeme apriņķo Sauli kopš Čārlza Darvina dzimšanas. Šajā datumā atzīmē Darvina dienu – ar mērķi iedvesmot cilvēkus spriest rūpīgi un intelektuāli drosmīgi. Tās ir svinības par godu atklājumiem un zinātniskai pieejai, publicējot grāmatas, rīkojot izstādes muzejos, lekcijas, zinātnes entuziastu ballītes vai pasniedzot svinīgās vakariņās krāšņu “pirmatnējo zupu” ar visvisādām sugām receptē. Arī viņš pats studiju gados bijis “Gardēžu klubā”, kas nodarbojās ar kulināro apvāršņu paplašināšanu – ēdot garšas kārpiņām iepriekš nepazīstamus dzīvniekus. Par to arī būs šis stāsts – par Darvinu un citiem dzīvniekiem – kā barojošu vielu pārdomām. Biogrāfiskā ekskursā iezīmēšu retāk dzirdētas nianses, kas papildus zināmajam viņa ieguldījumam Darvinu padara uzmanības vērtu joprojām. Laikā, kad, iespējams, vairāk nekā jebkad vajadzīga rūpīga, faktos balstīta domāšana, pieticība cilvēka pašvērtējumā, pacietība nezināmā priekšā un līdzcietība pret savējiem un pārējo sugu būtnēm.”
Pārējais lasāms te: “Darvina saldie bruņurupuči“.

Sator screenshot

3. daļa – saruna ar filosofu un paleontologu
Sadarbībā ar zinātnes un kritiskās domāšanas entuziastiem no SkeptiCafe Darvina dienas vakarā sarīkojām plaši apmeklētu sarunu pasākumu “Evolucionējam kopā!” ar diviem Latvijas Universitātes pētniekiem. Pirmais no viņiem bija filosofs Artis Sveci, kurš ir arī 19.gs. naturālisma pētītājs un ētikas, kritiskās domāšanas un cilvēka/dzīvnieka nošķīruma tēmu pasniedzējs, kas mani un daudzus citus iepazīstinājis ar dzīvnieku aizstāvības ētikas piņķeriem. Otrs – paleontologs Jurijs Ješkins, Ventastegas un arheopteriksa pazinējs, ko drīzumā intervēšu Zootehnikumam sīkāk par aizvēstures dzīvniekiem, fosīliju izpēti utt. Zemāk redzamā video ieraksta sākumā – sarunājos ar viesiem, uzdodot iepriekš sagatavotus jautājumus, bet otrajā daļā iesaistās arī skatītāji. Patīkamu evolucionēšanu!
Sarunājāmies par vēsturi, zinātni, ētiku, reliģiju, Darvina dzīvi, mūsdienu tehnoloģijām un daudz ko citu saistībā ar atklājumiem un dzīvības izpēti: video ieraksts.

Evolucionejam kopaa Video

Kas notiks Darvina dienā 2020?

Varbūt neliela dokumentāla filma par evolūciju, dabisko atlasi un sugu radniecību? Varbūt drukāts izdevums lietošanai skolās? Laiks rādīs. Un, cerams, ka ne tikai sadarbojoties tikai ar vīriešiem visu laiku. Bet diezgan skaidrs, ka šo dienu atzīmēt vajag, to ieviešot kā regulāru mūsdienīgu tradīciju. Tā palīdz veicināt gan zinātnes izpratni sabiedrībā, gan kritisko domāšanu, turklāt dod iespēju parādīt, kā tas viss saistīts ar dzīvnieku aizstāvību – kas nebija sveša arī pašam šo svinību vaininiekam.

Lai šo visu darītu, es kopš 2019. gada sākuma vairs nestrādāju “normālu” darbu. Es vēlos strādāt pie tā, kas man liekas svarīgāk. Ja vari mani atbalstīt finansiāli kaut vai ar 1 $ mēnesī, šeit ir tāda iespēja: Patreon.com/Sndris

Čārlzs Darvins (1809-1882) un Krišjānis Barons (1835-1923) bija laikabiedri un vismaz otrais par pirmo zināja.

P.S. Šis arī te jānoglabā, lai nepazūd Feisbuka akacī:

Izrādās, ka Krišjānis Barons, kas rakstīja par folkloru, valodu, pedagoģiju un aktuālajām dabaszinātņu tēmām, kā arī apkarojis dažādas māņticības un recenzējis industriālo sasniegumu izstādes, jau 1862. gadā “Pēterburgas Avīzēs” publicēja pirmo rakstiņu latviešu valodā par dabiskās izlases teoriju: “Mūžīgs kaŗa lauks” – diezgan gleznaini: http://historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp. Tas notiek nieka ~trīs gadus pēc Darvina “Par sugu izcelšanos” izdošanas, kas ir samērā drīz tam laikam.

Atpakaļskatā uz tā laika kontekstu prasās pēc pāris piezīmēm:

1) Barona atstāstā dabā valda nemitīga cīņa (Darvins pats arī rakstīja par “the war of nature”) – “Kur vien acis metam, visur ieraugām mūžīgu kaŗu starp dabas radījumiem.” Daba esot viens “liels kaŗa lauks, kur viens ar otru cīkstās, viens otru meklē nomākt, nevien caur savu stiprumu un plēsību, bet arī caur savu lielāku vaislību, caur savu sīkstāku dzīvību, caur savu žiglāku barības panākšanu un tā j.pr.”.
Mūsdienu bioloģija tomēr aizvien vairāk uzrāda, ka dabā vienlaikus ir arī daudz sadarbības un simbiozes, kam līdz šim pievērsts pavisam maz uzmanības. Sadarbība notiek ne vien vienas sugas ietvaros, bet nereti arī starp pavisam atšķirīgām sugām, īpaši apstākļos, kas ir tālāk no ekstremāliem, dzīvībai mazāk piemērotiem.

2) Barona teksta noslēgumā parādās arī tam laikam diezgan raksturīgās spekulācijas par rasu hierarhiju, kas vēlāk caur nacismu pārauga reālā vardarbībā. Cik zinu, Darvins neko tādu nav rakstījis un noraidījis ideju par “progresa” pastāvēšanu dabā un virzību uz “pilnīgākām” formām – dzīvības formu pārveidošanās notiek lielākoties nejauši, pielāgojoties ārējo apstākļu izmaiņām. Taču Barons raksta: “Pēdīgi lai vēl lūkojam uz cilvēku cilti. Zvērus un citus pretiniekus tā drīz pārspēja, tik atlikās viens pilnīgs ienaidnieks – cilvēks pats. (..) Voi zemākas cilvēku slakas (Rassen) jau bojā gājušas, kamēr cilvēku cilts pastāv, to nemākam teikt; bet starp tagadējām slakām liela cīkstēšanās. (..) Ja mēs garā vēl uz priekšu, uz nākošiem laikiem, lūkojam, tad ieraugām atkal cilvēku slakas, kas miesīgi un īpaši garīgi pārākas par šinējām.” Mūsdienu izpratnē šādi minējumi ir nepamatoti, taču 19. gadsimtā (salīdzinoši nelielo zināšanu kontekstā) diezgan izplatīti.

3) E. Šillers, kura sastādītajā krājumā (“Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca”, 1928.g.) teksts publicēts, norādījis: “Raksturīgi, ka paša cilvēka celšanās no dzīvnieku valsts nav apskatīta Kr.Barona rakstiņā. Šis jautājums bija baznīcai pārāk bīstams, lai par to iedrošinātos klaji runāt pat “Pēt. Avīzes”.” Bet tas tomēr nav pārsteidzoši – pat Darvins salīdzinoši progresīvajā Lielbritānijā tikai 12 gadus pēc “Sugu izcelšanās” publiskoja savus secinājumus par Homo sapiens un pārējo primātu (un citu sugu) kopīgo izcelsmi darbā “Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase” (1871). Darvins vilcinājās par to atklāti runāt, vairoties saasināt domstarpbības ar daudzajiem reliģiozajiem zinātniekiem un baidoties izraisīt to globāla mēroga pasaules izpratnes “karu”, kas neizbēgami galu galā tomēr sākās. Lai gan viņš deva mājienus, ka evolūcijas teorija tikpat labi varētu būt attiecināma arī uz cilvēkiem, pavisam iespējams, ka Barons līdz tam neaizdomājās – nav gan arī skaidrs, vai viņš lasījis oriģinālu vai jau kādu pārstāstījumu, un patiesībā tekstā nav pat pieminēts Darvina vārds. Bet paldies Krišjānim tik un tā.

Tekstā arī maza norāde, ka vēl tajā laikā krāsu mēdza saukt par “spalvu” – šo vārdu tādā nozīmē šobrīd laikam lieto tikai lietuvieši: “Zaļi kukaiņi uz lapām un brūni uz koku mizas drīzāki un vieglāki uz priekšu top, nekā kukaiņi no citādas spalvas”.

Plakāts 2018. gada pasākumam / lekcijai. Zvēru autore: Sabīne Moore.
Advertisements

Ko es ap gadu miju sadarīju Maltā un Rīgā? Kādi ir tuvākie un lielākie plāni? Parādu arī pāris bērnības bildes un fragmentus no topošajām filmiņām, kā arī pastāstu par savu dalību šī gada LT un EE vegānfestos. Skaties video!

Ko piemirsu pateikt:
– man bija pagara intervija žurnālā “OK!” (tagad lasāma arī jauns.lv)
– garu video uzveidojām arī sarunājoties ar “Normālas sarunas”,
– gada beigās Maltā safilmēju arī Gozo salas pirmo “Cube of Truth” akciju.
– dabūju arī iespaidīgus materiālus no zoodārza un piena fermas, drīz publicēšu!

Vairāk par manu darbu un iespējām atbalstīt: http://Patreon.com/Sndris
Lai saņemtu ziņas e-pastā, abonē jaunumus blogā + manā Youtube kanālā!

Šorīt (2019.01.29.) biju tiešraidē redzams un dzirdams Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot”, kur runājām par vistām un viņu olām – pārsvarā par nesenu “greenwashing” / “humane-washing” tipa pētījumu, bet vārds tika dots arī vistu aizstāvības pusei. Mani gan tā īsti var dzirdēt tikai no 28:00 > šeit ieraksts. Stāstīju par industriju un dzīvnieku aizstāvju info-kariņu, standarta praksēm vistu audzēšanā – par būriem, par gailēnu macerāciju, “iztērēto” vistu de-populāciju u.c. lietām, par ko daudzi zina maz, arī par “vistocēna” laikmetu utt. Studijā vienmēr man nākas labu brīdi dziļi elpot, lai nomierinātu satraukumu, bet pēc tam jau aiziet kā pa sviestu (zemesriekstu, protams). Nākamreiz gan varbūt jāmēģina drosmīgāk “paņemt” sev vārdu, ja tas netiek tik ilgi dots. Raidījuma vadītājs Elvis Jansons teica, ka tiešraides video skatās ap 2000 cilvēku, bet radio tiešraidi klausās vairāk cilvēku nekā skatās “Panorāmu”! (nezinu, cik tas ir, bet pieņemsim, ka šokējoši daudz, haha). Plus vēl cilvēki, kas noklausās ierakstu. Pamatīga auditorija – pamatīga iespēja sasniegt cilvēkus, ko ceru, ka izdarīju, cik labi vien spēju kā vistu neoficiālais pārstāvis, heh. Traki jau viņām tur klājas.

Pēc raidījuma ieminējos par kādu ideju viena cita raidījuma producentei, kas turpat bija – un jau pēc divām nedēļām laikam būs jāiet vēlreiz uz LR1, pastāstīt par Darvinu un to, kā viņa atklājumi palīdz aizstāvēt dzīvniekus. Vai tas nav “Juhū!”? Bieži vien atliek tikai ieminēties cilvēkiem par savām idejām, draudzīgi pastāstīt par savām iecerēm un viss sāk notikt!

Sasodīts, ir tik laba sajūta, darot šo visu! Tik dažādas pieredzes, komforta zonas staipīšanai, jaunu lietu izzināšana, cilvēku iepazīšana, tāda satura radīšana, kam ir potenciāls padarīt pasauli kaut nedaudz labāku. Es patiešām ticu, ka tas ir iespējams, un nav cita veida, kā to darīt, jā vien pilnveidojot savas prasmes, esot disciplinētākam, proaktīvākam, drosmīgākam, radošākam, un atrodot arī pietiekami daudz telpas un laika rūpēm par sevi, protams.

Video: Džoja un Ronalds, baigie čomiņi, ko satiku un intervēju janvārī Maltā – viņiem (atšķirībā no teju visām “dējējvistām”) ir iespēja nodzīvot savu mūžu līdz tā dabiskam galam. Zootehnikuma sarunu ar Maltā dzīvojošo Irēnu, kas glābj vistas, var noklausīties šeit.

Lielizmēra diskusijas internetā parādās aizvien vairāk, tās dod iespēju sarunai ieskrieties un aizrakties tik dziļi, cik gribas – bez steigas. Normālas Sarunas ir tieši tāds projekts, kas rok dziļi. Zemāk arī apskatīto tēmu saraksts.

Saruna pieejama arī šajās vietnēs: SpotifyStitcherApple PodcastsCastBox.

Jautājumi un tēmas:

00:00:00 Kas tu esi, un kas ir tas, ko dari?

00:06:00 Kad tu sāki, jau bija “Dzīvnieku brīvība” vai citas grupas?

00:11:30 Ja lopkopība kļūtu mazāk brutāla, būtu ok?

00:16:00 Ja pēkšņi vairs netiktu izmantoti un nogalināti dzīvnieki…

00:20:00 Saudzētavas – kas tās ir, kāda ir to loma?

00:27:00 Vai jāregulē arī meža dzīvnieki – medību veidā?

00:32:00 Par topošo izstādi ar rīkiem, ko izmanto pret dzīvniekiem.

00:34:30. Par humānāku putnu kontroli pilsētās.

00:38:00 Otra “dāvana”, sauksim to par “štepseli”.

00:42:10 Vai tu ēstu bez dzīvnieka nogalināšanas ražoto gaļu?

00:45:00 Vai ir jānopeļ cilvēki, kas dzīvniekus audzē, kauj un to atbalsta?

00:48:00 Ko tu domā par šiem cilvēkiem?

00:53:00 Vai vegāni jūtas pārāki par tiem, kas atbalsta dzīvnieku nogalināšanu?

00:55:00. Kustības “Riga Animal Save” miermīlīgā “love based approach” pieeja.

00:56:20 Kur ir jūsu aizstāvamo robeža? Tas taču neattiecas uz visu, kas ir dzīvs.

00:59:00 Par Dekarta ideju, ka dzīvnieki nejūt sāpes un par Dž. Gudolas “ķecerīgo” pieeju pērtiķu izpētē.

01:02:00 Kad bija pēdējā reize, kad tev mainījās domas par dzīvniekiem?

01:03:00 Vai ir viegli būt vegānam?

01:05:00 Vai tu seko līdzi savu oponentu jaunākajiem argumentiem?

01:09:00 Kā tu rūpējies, lai tavi argumenti būtu labi?

01:10:00 Vai vēsturiski bija neizbēgami, ka sākām ēst gaļu?

01:14:20 Cilvēces pārmaiņas kopš lauksaimniecības revolūcijas ap 12 000 g.p.m.ē.

01:20:00 Pretpoli diskusijās par / pret dzīvnieku audzēšanu.

01:23:00 Dzīvnieku audzēšanas un aizstāvības laukā notiek informatīvais karš.

01:27:40 Ēst mazāk gaļas vai neēst viņus vispār – vai tas izslēdz viens otru?

01:32:00 Vegāniska uztura veselīgums un pieejamība mūsdienās.

01:36:00 Varbūt tavs darbs ir vienkārši runāt par mīlestību?

01:41:00 Vai gaļas ražošana jāaizliedz un par tās lietošanu jāsoda?

01:48:00 Vai piekrīti, ka cilvēks ir parazīts?

01:55:30 Vai nevajadzētu drīzāk iestāties par VISU dzīvību, arī augiem, zemi un klimatu?

02:00:00 Nākotnē vairāk runās par sudzismu, nekā par vegānismu.

02:03:00 Dažādās kultūrās ēd dažādus dzīvniekus – cūkas, suņus, govis, ķengurus, bet citus principiāli nē. Vai iespējams atrast universālus ētikas principus, kas attiektos uz visiem un visur?

02:12:00 Mana ģimene ir es, suns, kaķis, draudzene. Bet mana empātija ne vienmēr sniedzas tālāk.

02:16:00 Vegāni, dzīvnieku aizstāvji ļoti dažādi, vai ir kas kopīgs?

02:20:30 Vai cilvēks piedzimst kā “balta lapa”? Vai labestība/nežēlība ir iedzimta vai apgūta? Altruisma iezīmes citu sugu uzvedībā.

02:28:40 Homo sapiens evolūcija turpinās un tas aizvien vairāk to varam ietekmēt.

02:29:30 Par cirku, pieprasījumu un piedāvājumu. Ziloņa un jātnieka analoģija.

02:37:00 Ja tu esi ar taisnīgumu un līdztiesību – vai arī uzskati, ka sievietēm un vīriešiem jābūt proporcionāli pārstāvētiem, piem., Saeimā?

02:39:00 Ko mēs varam darīt, lai mazinātu šo vīrišķo pārsvaru?

Paldies, ka skaties, klausies un domā līdzi!

Ja vēlies atbalstīt manu darbu: Patreon.com/Sndris

Tik daudz ir pēdējos mēnešos noticis aktīvisma lietās, kur esmu iesaistījies, bet te neko neesmu publiskojis… Viss pārcēlies uz Facebook, Instagram un Patreon lapām un kontiem, kā arī uz pavisam “īsto dzīvi” ārpus interneta. Bet piefiksēšu arī šeit svarīgāko.

Žurnāla OK! jaunajā numurā rēgojos es un stāstu par dzīvnieku aizstāvību, vegānismu, aktīvismu un visu pārējo, kas man aiz ādas un uz sirds. Intervētāja nesen (mēnesi pēc intervijas) atzinās, ka kopš mūsu tikšanās gaļu vairs nav ēdusi.  Ļoti laba sadarbība sanāca un izvērsta, dziļa saruna (ČETRI ATVĒRUMI!) par visvisādiem zemiešiem un to attiecībām – draudzīgāk, romantiskām, varmācīgām, reliģiskām un citām. Pateicoties šai intervijai laikam drīz kaut kas būs arī “Mājas viesī”, juhū!

Meklējiet preses tirdzniecības vietās un bibliotēkās un dodiet lasīt visiem! :)

Citas aktuālas lietas, par ko pastāstīšu nākamreiz:

– Aizgāju no algotā darba birojā, lai strādātu dzīvniekiem: Patreon.com/Sndris

– Gara video / podkāsta saruna: “Vai gaļu ēd tikai slikti cilvēki?

– Tika publiskota mana TED runa: “The elephant in the room: a look at animal rights“, par ko esmu saņēmis jau čupiņu labu atsauksmju.

• Dušā ar Simonu

Ar Simonu

Simonai uzmetusies ādas kaite un tagad viņas kažociņš jāmazgā ar īpašu šampūnu, jāpilina skaustā zāles un jābaro ar jūtīgādas kaķiem domātu barību. Viņai ir arī garspalvu kaķiem paredzēta ķemme, jo izskatījās, ka viņa ar savu zootehniski (ir tāds vārds) jeb būtībā ģenētiski modificēto kažoku pati ne visai labi tiek galā – kā daudzi citi selekcijas ceļā veidoto šķirņu dzīvnieki – suņi, kaķi, angoras truši un citi, kam vilna mēdz pinkoties.

Pie vetārsta došanās viņai bija pirmā reize ārpus mājas, kopš pirms dažiem gadiem paņēmu viņu no Latvijas zvēraudzētāju asociācijas  pārstāves gādīgajām rokām. Jā, iedomājies – cilvēks pelna naudu, gādājot, lai ik gadu tiktu nokauti simtiem tūkstoši dzīvnieku viņu pūkaino kažoku dēļ, bet vienlaikus tas pats cilvēks dedzīgi rūpējas par 10 (!) tikpat kažokainiem kaķiem, kas aiz līdzcietības paņemti no ielas… Vai nav mistērija? Mēs labu laiku runājāmies par bezpajumtes dzīvnieku problēmām Latvijā, par pārpildītajām atversmēm, par nepieciešamību adoptēt nevis pirkt šķirņu dzīvniekus utt. Bet, kad stāstīju par savu vēlmi aizstāvēt arī pārējo sugu dzīvniekus un atstāju viņai bukletu par dzīvnieku tiesībām, viņa klusēja. Tikai vēlāk, pētot informāciju par kažokādu industriju Latvijā “Dzīvnieku brīvības” kampaņai “Kažokādas otra puse“, es sapratu, ka esmu dabūjis kaķi no līdzcietīga cilvēka, kas vienlaikus atrodas, iespējams, nežēlīgākās nozares pašā augšgalā. Varu tikai minēt, kas noticis cilvēka dzīvē, ka šīs abas visai pretējās lietas savijušās tik cieši kopā.

Simona, ko iepriekšējās mājās sauca par Peciņu, ir ļoti mīļa, bet arī ļoti bailīga un visu laiku “kaķu kastē” pa ceļam pie ārsta un atpakaļ žēli ņaudēja, un tas turpinājās arī vēlāk, kad ieliku viņu dušā. Kāpēc dušā? Jo tas ir nesāpīgākais veids, kā nomazgāt kaķi – vismaz, ja mājās ir aizverama dušas kabīne. Ja kaķi liksi mazgāties vannā, dušā vai izlietnē, ir visai liela iespēja, ka tas beigsies ar drāmu un asinīm, bet ja iekāp kopā ar kaķi dušas kabīnē, aizver durvis un pamazām atgriez silto ūdeni, kaķim nekas cits neatliek, kā vien gaidīt, kad procedūra beigsies. Viņi nav tik tālredzīgi (par laimi), lai tev sāktu kost un skrāpēt, cerībā, ka tas rezultēsies dušas durvju atvēršanā, heh. Baidījos, ka viņa tā visa rezultātā nesaķers kādu saaukstēšanos vai nervu kaiti, bet pēc kārtīgas nosusināšanas ar dvieli un regulāras apmīļošanas viss beidzās labi – ādas kaite tika novērsta.

Vai nav mazliet smieklīgi? Iešana dušā kopā ar kaķi + ar īpašu kaķu šampūnu + ķemmēšana ar speciālu ķemmi + kažokādu ražotāja, kas vienlaikus masveidā glābj kaķus. Pat traģikomiski. Jā, ideālā variantā kažokādu ražošanai vajadzētu būt aizvēsturisku šausmu stāstu līmenī, bet kaķiem nevajadzētu tikt turētiem daudzstāvu māju dzīvokļos. Viņiem nevajadzētu tikt barotiem ar “kaķbarību”, tikt dušotiem, šampūnotiem, ķemmētiem utt. – tas pats ar suņiem. Bet tās ir tikai sekas problēmas cēlonim – viņiem nevajadzētu būt visu mūžu atkarīgiem no cilvēka labvēlības, cilvēka garastāvokļa un cilvēka iespējām nemitīgi aprūpēt viņus. Lielākoties viņi visi ir no tā atkarīgi, un mēs to zinām, viņus iegādājoties vai adoptējot. Galu galā – viņiem nevajadzētu tikt “ražotiem” – pavairotiem visdažādākajās krāsās un ķermeņa konfigurācijās (iedomājies šķirņu daudzveidību) un tirgotiem kā “mājas mīluļiem”, jo tas diez ko neštimmē kopā ar patiesu cieņu pret viņiem kā jūtošām, pasauli uztverošām būtnēm. Lai gūtu priekšstatu par dzīvniektirdzniecību Latvijas sludinājumu tirgū vien, uzmet aci kaut vai SS.lv piedāvājumam.

Pat bez visām negatīvajām šķirņu selekcijas blaknēm (fizioloģiskām un psiholoģiskām, par ko raksta, piem., Templa Grendina) jau pats uzskats, ka ir normāli ražot un lietot dzīvniekus, lai cilvēki apmierinātu savas vēlmes, ir skumja. Tā traucē mums īstenot tās vērtības, ko vienā vārdā mēdz saukt par, piemēram, cilvēcību. Ja mēs viņus audzējam, pavairojam, krustojam, pārveidojam un pelnām naudu, viņus pārdodot… Tad mums vēl ir daudz jāmācās par cieņpilnu izturēšanos pret viņiem. Vai jāturpina sev stāstīt, ka mēs esam “radības kronis”, kam pieder visi pārējie šīs planētas iemītnieki.

Stāsts no 2015. gada.

P.S. Jau piedzimušajiem bezmāju zvēriem noteikti vajag palīdzēt – gan tiem, kas patversmēs, gan tiem, kas uz ielām. Šeit vari lasīt par patversmju dzīvniekiem no dzīvniektiesību skatpunkta.

• Vegānisma mēnesis

Cuka un galas amursKopš 1994. gada novembrī tiek atzīmēta Vegānu / Vegānisma* diena, sakarā ar to, ka 50 gadus iepriekš (1944.g.) tika dibināta pirmā vegānu biedrība. Nu jau pāris gadus arī Latvijā tiek atzīmēts 1. novembris kā Vegānisma diena (un viss veļu mēnesis kā Vegānisma mēnesis). Šajā sakarā un saistībā ar pēdējā laikā aizvien biežāk notiekošām vārdu apmaiņām uzrakstīju rakstu – fokusējoties tieši uz komunikāciju ap šo tēmu.
Raksts “Eksplozija un empātija” lasāms portālā “Satori”.

+ Te arī “Radio NABA” raidījums “Zootehnikums” Vegānisma mēneša sakarā, kura beigās raksta tekstu var noklausīties.

+ Novembra ietvaros notiek 30 dienu izaicinājums ēst videi draudzīgāk, samazinot dzīvnieku produktu daudzumu uzturā: “Neapēd zemeslodi!

*  Citur pasaulē to mēdz saukt par Pasaules vegānu dienu, bet Latvijā pirms pāris gadiem kopā ar domubiedriem nolēmām to saukt par VEGĀNISMA dienu. Jo tās nolūks ir pievērst uzmanību pašai vegānisma IDEJAI nevis vegāniem kā cilvēkiem. Protams, nav slikti, ka piemēram, skolotāju dienā tiek pasniegti ziedi skolotājiem un notiek visādas sumināšanas, bet lakstu pasniegšana vegāniem nav tas, ko varētu gribēt no vegānisma dienas.

Bet kas īsti ir vegānisms? Lai gan tā izpratnes niansēs mēdz atšķirties, kopumā runa ir par dzīvi, kurā vairs nedzīvojam uz dzīvnieku rēķina.

Vārds vegāns tika atvasināts no vārda “veģetārietis” (vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija un Donalds Vatsons Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, jo bija neapmierināti ar to, ka vārds “veģetārisms” aizvien vairāk tiek saistīts arī ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda “vegetarian” pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu “vegan“, ko uzskatīja par “veģetārisma idjas sākumu un galamērķi”. Viņu dibinātā pirmā vegānu biedrība piedāvā šādu definīciju:

Vārds “vegānisms” apzīmē tādu cilvēku filozofiju un dzīvesveidu, kuri cenšas izvairīties – cik tas ir praktiski iespējami – no jebkādas izmantošanas un vardarbības pret dzīvniekiem pārtikas, apģērba vai jebkura cita mērķa dēļ, turklāt atbalsta tādu alternatīvu metožu attīstīšanu, kurās neizmanto dzīvniekus un kas nes labumu cilvēkiem, dzīvniekiem un apkārtējai videi. Attiecībā uz uzturu tas nozīmē, ka vegāni nelieto nekādus produktus, kas pilnībā vai daļēji iegūti no dzīvniekiem.

Jāpiezīmē, ka tīri statistiski lielākā daļa dzīvnieku izmantošanas un nonāvēšanas notiek tieši lopkopībā – tāpēc par to un pakāpenisku pāreju uz augu valsts uzturu arī tik bieži runā vegāni. Pārējās jomas – kažokādu ražošana vai dzīvnieku izmantošana izklaidei cirkā, reliģiskos rituālos u.tml. ir salīdzinoši mazāk apjomīgas – arī par tām runā, bet retāk.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par vegānismu latviešu valodā – meklējiet informāciju, piemēram, Vegan.lv mājaslapā, bet diskusijām un jautājumiem par to visu varat atrast domubiedru grupas Feisbukā: Vegan Latvia, Jā, tas ir vegānisks!, Vegānu spēks, Bērni vegāni, Topošie vegāni u.c.

Lai labi!