• Mums ir daudz kopīga

Internetā atradu attēlu (ilustrāciju / konstrukciju), kurā salīdzinātas cilvēku (normāli attīstītu pieaugušo) un pārējo dzīvnieku mentālās jeb “garīgās” spējas. Kā pirmajiem specifiski raksturīgais norādīta racionalitāte jeb spēja rīkoties saprātīgi, domāt saskaņā ar loģikas likumiem, bet otrajiem – nevainīgums.

Savukārt laimīgums, bailes, domāšana, pieķeršanās, empātija, mīlestība, skumjas u.c. norādīti kā mums visiem kopīgas īpašības.

Attēla augšpusē un apakšā teikts, ka tā kā cilvēkiem un pārējiem dzīvniekiem ir tik daudz vienojošu īpašību, tad pret tiem visiem mums vajadzētu izturēties ar vienlīdzīgu cieņu – kļūstot par vegāniem. Kāpēc gan lai spēja racionāli domāt cilvēku padarītu par morāli vērtīgāku par citām sugām? Vai tādā gadījumā arī tie cilvēki, kas spēj domāt racionālāk ir morālā ziņā vērtīgāki par tiem, kas spēj mazāk, piemēram, garīgi slimajiem? Diez vai mēs to pieļautu, kaut vai tādēļ, ka tas nonāktu pretrunā ar mūsu morālo intuīciju: tam varētu būtu tādas praktiskas sekas, ka “mazāk vērtīgo” cilvēku intereses tiek upurētas “pārāko” labad.

Protams, šīs shēmas pieņemamība ir atkarīga arī no katra izpratnes par atsevišķajām īpašībām un spējām. Piemēram, mīlestība vai laimīgums, kas vismaz latviešu valodā parasti netiek attiecināti uz dzīvniekiem kā kaut kas to dzīvei raksturīgs (kāpēc tā?). Un kā ar domāšanu – vai tā var būt neracionāla? Ja var, tad kāpēc nav pieņemts teikt, ka, piemēram,  “tas suns domā, ka…”?

Vai nevainīgums – pirmajā brīdī šķiet pārsteidzoši, ka minēta šāda īpašība (ne jau tādēļ, ka es pieļautu, ka runa ir par kaut ko citu nevis morāli). Taču morāliem pienākumiem – nezagt, neslepkavot utt – un līdz ar to vainīguma / nevainīguma kategorijām pakļautas ir tikai tās būtnes, kas ir spējīgas šos pienākumus saprast un domāt racionāli. Uz rīcību, ko veic būtnes, kas nespēj paredzēt savas rīcības sekas (zīdaiņi, cilvēki ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai citu sugu būtnes) un līdz ar to nenes atbildību par savu rīcību, īsti nav jēgas attiecināt morālu vērtību (vainīgs vai nevainīgs).

No šādas analīzes viedokļa dzīvnieku “nevainīgums” varbūt arī nav nepieciešama šīs shēmas sastāvdaļa. Taču retoriskā un emocionālā ziņā tam ir savs iespaids, kas cilvēkam kā kaut kam atšķirīgam no racionāli kalkulējoša mehānisma var būt nozīmīgs.

Attēls atrasts šeit

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

4 domas par “• Mums ir daudz kopīga

  1. uz šo jautājumu varētu būt vairākas atbildes:

    1) var atsaukties uz fizioloģiju – plēsēju organisms nav piemērots augu valsts barībai tik labi kā cilvēku organisms -> viņi nevar izvēlēties uzturu tik brīvi kā mēs.

    2) var arī atsaukties uz cilvēku spēju savstarpēji vienoties par to, ko uzskatīt par pieļaujamu un ko nē. piemēram, ir diezgan daudz dzīvnieku (t.sk. cilvēku), kas bez problēmām nokārtos savas dabiskās vajadzības ielas vidū vai bez iemesla iekaustīs kādu. bet mēs esam vienojušies, ka tas nav pieņemami.
    tāpat pastāv vienprātība, ka nodarīt kādam kaitējumu bez nopietna iemesla nav pieļaujami. tomēr vairums cilvēku domā, ka dzīvnieku izmantošana un nogalināšana pārtikas vai apģērba iegūšanai ir pietiekami nopietns iemesls – pat ja ir pieejamas alternatīvas apģērbam un pārtikai… es gan domāju, ka liela daļa vienkārši nezina par šīm alternatīvām vai tām neuzticas (ka var labi un veselīgi paēst arī bez dzīvnieku produktu lietošanas, ka var dabūt lielisku vegānu apģērbu un apavus utt.)

  2. nu galja imho vairaak ir kaa pieraduma nevis filozofijas/eetikas jautaajums -> kopsh dzimshanas tiek eesta galja -> veelaak atradinaaties nav vairs tik vienkaarshi. liidziigi kaa mokaas ar piipeeshanu/narkatu/etc. + galju eedot vieglaak uznjemt vitamiinus/etc -> augus vajaga plashi kombineet lai savaaktu vajadziigo komplektu ar vitamiiniem/vielaam.

    par nevainiigumu -> meerkakji piemeeram zog. shaubos vai vinji domaa ka tas ko vinji zog ir paredzeets vinjiem. var jau protams teikt ka meerkakji ir pa celjam uz cilveeku.

  3. domāju, tas ir vienlaikus gan pieraduma, gan ētikas jautājums – pieradums un tradīciju radīta “inerce” traucē cilvēkiem saskatīt ētisku pretrunas faktā, ka vienus dzīvniekus uzskatām par tādiem kā ģimenes locekļiem, bet citus liekam uz šķīvja. tāpēc to var pat saukt par “morālu šizofrēniju”.

    jā, caur olām, gaļu, pienu uzturvielas laikam ir vieglāk uzņemt – jo tas dzīvnieks caur savu ķermeni no augiem ir visu uzņēmis un pārstrādājis. tomēr šo izdevīgumu taču nevarētu izmantot par attaisnojumu dzīvnieku izmantošanai. jo izdevīgi taču ir arī izmantot vergus par darbaspēku vai atņemt bērnam konfekti…

    par nevainīgumu – jā, ir pētījumi, kas liecinot, ka cilvēkveidīgajiem pērtiķiem piemīt “rudimentāras morāles aizmetņi un viņi spēj atšķirt labo no sliktā” (http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/110584).
    tas šo ilustrāciju varētu mainīt tādā ziņā, ka augšpusē, kur minēti pieaugušie cilvēki robeža kļūst nenoteiktāka – un blakus cilvēkiem varbūt pat ar maziem burtiņiem jāpieraksta “+/- tādas un tādas sugas pērtiķi”?

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s