• Nezināšana ir spēks

Mani ik pa laikam pārsteidz, ka izglītoti cilvēki, ar kuriem ir interesanti runāt par dažādām tēmām, izrādās nezinoši un pat naivi par it kā vienkāršām lietām. Piemēram, kāds paziņa, kuru pamatoti var dēvēt par inteliģentu, pilnā nopietnībā teica: “ja vairs neēdīsim dzīvniekus, tad taču ar tiem būs pilna pasaule!” – it kā ” ēdamo” dzīvnieku vairošana nebūtu atkarīga no patērētāju pieprasījuma. Cits izglītots un ar lauku sētas dzīvi pazīstams paziņa: “ja pārtrauksim slaukt govis, viņas taču no tā cietīs!” – it kā nezinot, ka piens rodas pēc govs apsēklošanas, grūtniecības un mazuļa piedzimšanas, kura dabisko barības avotu mēs “privatizējam”. Ja cilvēki mākslīgi neapsēklotu šīs dzīvās “pienmašīnas” un nenošķirtu no mazuļiem, nevajadzētu arī slaukt.

Tāpat citi nāk klajā ar tipiskiem jautājumiem un iebildumiem dzīvnieku un vegānisma aizstāvībai. Un, kad kārtējo reizi smaidot uzklausu jautāto un atbildu “ēmm… nu, klasiska atbilde ir…”, vaicātājs parasti piekrīt, protams, nereti uzdodot papildjautājumus. Ja jau kuro reizi nākas atbildēt par vienu un to pašu, ir saprotams, ka  iestājas zināms apnikums un tas pat sāk kaitināt. Taču, pat ja jautājums ir dzirdēts jau tūkstots reižu, uz to vajadzētu atbildēt ar tādu pašu pieklājību, entuziasmu un labvēlību, it kā tā būtu pirmā reize. Pretējā gadījumā varam palaist garām veiksmīgu izglītošanas iespēju.

Šī it kā vienkāršo lietu nezināšana pirmajā brīdī ir mulsinoša. Ja par šiem jautājumiem godprātīgi domājam, vairoties no ieinteresētības iegūt sev tīkamas atbildes, nevajadzētu būt grūti nonākt pie šīm klasiskajām atbildēm, kurām pārsvarā piekrīt arī tie, kas par vegāniem tomēr nekļūst kādu personisku iemeslu dēļ: sakot, ka viņiem nerūp, ka nevēlas iesaistīties šajos  jautājumos, ka nevēlas būt pārāk “svētulīgi” u.tml.

Nezināšana par šiem jautājumiem liek noprast, ka cilvēks par to nemaz nav domājis, nav nācies par to nopietni aizrunāties vai palasīt. Un, šķiet, ka vairums cilvēku par to nav domājuši. Tas atklājas kaut vai caur to, ka biežākais jautājums, uzzinot, ka esmu ar visām četrām par vegānismu, ir šie klasiskie iebildumi un šaubas – “bet ko gan tu ēd?”, “ēst gaļu un dzert govju pienu taču ir dabiski!”, “un kā ar kukaiņiem?” u.tml. Un tas ir vēl bēdīgāk, ja neskaitāmas dzīvības tiek izdzēstas lielā mērā tikai vienaldzības un tai piesaistītās nezināšanas dēļ.

Skaidrs, ka, kliedējot nezināšanu un izplatītos mītus, visi uzreiz nekļūs par vegāniem, bet domājošam cilvēkam neizbēgami būs vieglāk saprast vegānisma “reklamētājus”. Izskatās, ka atliek vien vēl un vēl pēc iespējas saistošā veidā atkārtot runas par šīm lietām, pirms ir jēga ķerties pie sarežģītākām diskusijām. Atkārtot un  meklēt tos, kam rūp, kam interesē un kas ir gatavi diskusijai un padomāšanai, jo tādi cilvēki ir un nereti tepat blakus.

Šī sabiedrības nezināšana, kas vairo vienaldzību un vienaldzība, kas baro nezināšanu ir būtisks spēks, kas mani un citus motivē šajā lauciņā darboties. Citu nezināšana ir spēks, impulss, kas virza darīt kaut ko lietas labad, ja gribam dzīvot pēc sabiedrībā, kurā cilvēki rīkojas saprātīgi. Mani iedvesmo arī tāda kā nožēla, ka neviens nemotivēja par to aizdomāties agrāk, nemodināja no ērtās nezināšanas un vienaldzības, jo, kad atceros sevi pirms pāris gadiem, pārņem tieši tāds pats mulsums par savu vienaldzību un nezināšanu.


Atbildes uz klasiskajiem jautājumiem atrodamas daudzos FAQ jeb bieži uzdoto jautājumu sarakstos – viens tāds latviešu valodā lasāms šeit. Iespējams, visplašākais tēmu klāsts ir šajā lapā (angliski), taču biežāko jautājumu skaits ir visai neliels un neprasa lielas pūles par to izglītoties produktīvākām sarunām turpmāk.

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

7 domas par “• Nezināšana ir spēks

  1. psiholoģiski vēlos partraukt ēst gaļu. bet tā laikam ir fiziska atkarība, pagaidām tikai izdevies samazināt apjomus. protams, tas ir tāpat kā nedaudz kādu nogalināt, nevis kārtīgi nogalināt.
    varbūt vasarā izdosies, kad vieglāk, kad vis kaut kas aug un ēdams dabā.

  2. patīkami, ka ir tāda vēlme.
    man, piem., diezgan ilgi bija tāda kā atkarība no siera, kaut manī jau bija pārliecība, ka vegānisms ir visjēdzīgākā izvēle, ja patiešām visas šīs “ēdamās” un “slaucamās” radības nevēlos izmantot savu vēdervēlmju apmierināšanai (ar piena produktiem gan varētu būt savādāk – tajos esot dabisks opiāts – kazomorfīns… :) īpaši lielā koncentrācijā tas esot tieši sieros). es nebrīnītos, ja kaut kas līdzīgs būtu arī gaļā.

    no gaļas distancēties man palīdzēja gadījums, kad pēc gabaliņa nogriešanas un apēšanas pamanīju, ka lielā cūkgaļas gabala tajā pusē, kur ir āda, bija redzams arī krūtsgals… tas uzreiz tik spēcīgi saslēdza šis ikdienā it kā nošķirtās lietas [dzīva būtne] [gaļa]. motivācija neēst pamatīgi palielinājās.

    bet vispār jau tam ir vajadzīgs kāds laiks un pārdomu “nosēšanās”. manuprāt, labi palīdz arī turpmāka interesēšanās par šo tēmu, jo aizvien var uzzināt kaut ko jaunu, pārsteidzošu utml. +protams, uzzinot vairāk par to, cik daudzos un neticami nejēdzīgos veidos dzīvnieki tiek izmantoti mūsu it kā civilizētajā pasaulē…

    lai veiksmīgi!

  3. Paldies par rakstam pievienoto attēlu – vairākums no tajā izteiktajām domām, protams, jau sen ir zināmas, bet dažas ir oriģinālas un noderēs diskusijā ar “sugas nodevējiem” :)

  4. Ak Dievs, cik drausmīgi par to krūtsgalu! Man reiz bija gadījums, kad ēdu auksto gaļu un uzkodos cūkas zobam – tas arī bija drausmīgi traumējoši..

  5. Defensive Vegan/Vegetarian Bingo:

    “Everything I do is right because I have a lot of reasons why I’m right so how can I possibly be wrong? Fight me so I can complain about how stupid you are to my friends while we eat boca burgers with our pinkies out.”

    1. Manuprāt, maksimāli veiksmīgam argumentam jābalstās uz pēc iespējas mazāku skaitu premisu/apgalvojumu. Tādēļ uzskatu, ka ētiskais arguments ir pilnīgi pietiekams. Pārējais ir vienkārši (vēlams) pieklājīgas atbildes uz jautājumiem un iebildumiem, kas nereti balstās pārpratumos, nezināšanā vai loģikas kļūdās.

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s