• Tiesības būt garšīgam un trīs veidu aizstāvji

Izpratnes par vārdu salikumu “dzīvnieku tiesības” mēdz būt ļoti atšķirīgas. Medijos par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem mēdz nosaukt jebkurus cilvēkus, kas izrāda jebkāda veida rūpes par dzīvniekiem un to, kā viņi tiek izmantoti. Arī Dzīvnieku aizsardzības likumu reizēm sauc par “dzīvnieku tiesību likumu”, lai gan šajā likumā ir pamatā par dzīvnieku īpašnieku tiesībām rīkoties ar savu mantu. Pīteru Singeru dažkārt dēvē par “mūsdienu dzīvnieku tiesību kustības garīgo tēvu”, kaut arī viņš kā utilitārisma ētikas pārstāvis par tiesībām īsti nerunā. Šajos gadījumos runa par dzīvnieku tiesībām ir metaforiska – ar to nedomājot konkrētas, rūpīgi sargājamas tiesības kā tas ir cilvēku gadījumā.

Šobrīd sociālajā parādībā, ko varētu saukt par “dzīvnieku tiesību aizstāvības kustību”, var izšķirt šādas nostājas:

Dzīvnieku labturība jeb animal welfare – laboratoriju, fermu u.c. nebrīvē turētu dzīvnieku aizsardzība un rūpes par viņu veselību – nodrošinot labākus dzīves apstākļus un aprūpi. To parasti cenšas īstenot ar labturības likumu un noteikumu palīdzību. Šī ir vissenākā un izplatītākā nostāja dzīvnieku aizstāvības jautājumos.

New-welfare jeb ~jaunlabturība? – raksturo domu, ka labākais veids, kā novērst dzīvnieku ciešanas, ir pilnībā novēršot šo ciešanu cēloņus, taču – tā kā pilnīga novēršana (abolition) ir sasniedzama tikai ilgtermiņā, mums drīzāk jāuzlabo pašreizējos dzīvnieku turēšanas apstākļus – uzlabojot labturības prasības. Jaunlabturība cenšas apvienot  labturības un tiesību pieejas, atbalstot ciešanu pilnīgu novēršanu kā ilgtermiņa mērķi un veicinot centienus izmantot dzīvniekus ~humānākos veidos  kā īstermiņa mērķi.

(Kad sāku par to visu interesēties un domāt, vairāk piekritu jaunlabturības pieejai. Tomēr pamazām pārliecinos, ka tai ir būtiski trūkumi – tiesību pieeja izskatās iekšēji saskanīgāka un pamatotāka.)

Dzīvnieku tiesības jeb animal rights – šajā virzienā pašreiz visvairāk izstrādāta ir abolicionisma pieeja. Šī pieeja balstās uz domu, ka kamēr pārējo sugu dzīvnieki tiks uzskatīti par īpašumu, tikmēr nav jēgas tiem piešķirt tiesības uz dzīvību, pārvietošanās brīvību u.tml. Jo bez pamattiesībām – nebūt par kāda īpašumu – dzīvniekiem nevar būt nekādu stabilu tiesību. Šīs pieejas atbalstītāji cenšas mainīt dzīvnieku kā īpašuma statusu, tādēļ šajā skatījumā pirmā būtiskā lieta, ko darīt, lai uz to virzītos, ir vegānisms – atbrīvošanās no dzīvnieku lietošanas savā dzīvē.*

Tādēļ ir aplami par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem saukt, piemēram, tos, kuri “cīnās” par vistu tiesībām uz pāris kvadrātcentimetru lielākiem krātiņiem, tos, kas tērē laiku un resursus, lai pārliecinātu kādu, ka viens nokaušanas veids  ir labāks par citu, tāpat kā tos, kas atkārto “ģeniālo” joku: “dzīvniekiem ir tiesības būt garšīgiem!”.

Par tiesībām principā jau varu saukt daudz ko, arī tiesības pasvītrot vārdus tekstā u.tml. – to man nevar liegt, vai ne? Bet tādēļ vien neviens nesauks mani par cilvēku tiesību aizstāvi. Jo “pasvītrošanas tiesības” ir nebūtiskas, salīdzinot ar tiesībām uz dzīvību vai brīvību. Tāpat arī pārējo sugu gadījumā.

Nav jau tā, ka man iesāpētos sirds ik reizi, kad PETA vai kāds cits tiek bez nopietna pamata nosaukts par dzīvnieku tiesību aizstāvi. Šī putrošanās un nezināšana vienkārši ir laba tēma, ar kuras palīdzību dot cilvēkiem iespēju uzzināt par atšķirīgo starp dažādajām pieejām, salīdzināt, labāk saprast argumentus un kritiku. Izglītoties, lai pamatotāk veidotu savu viedokli – nevis pēc principa “neko par to nezinu, bet viedoklis man ir!”.

Paldies, ka lasīji!

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

2 domas par “• Tiesības būt garšīgam un trīs veidu aizstāvji

  1. priecājos, ka tīk!
    to jau der zināt katram, kas par to grib runāt / rakstīt / domāt – lai no kuras nometnes nāktu.
    turklāt, kad šo izlasa un kaut kur apziņas stūrītī noglabā jebkurš – arī Tu, pastāv tomēr lielāka iespēja, ka tā zināšana nonāks līdz vēl kādam :)

    + tagad šo linku var lietot, nēsāt un mētāt visi pēc sirds patikas un vajadzības!

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s