• Bērni un sudzisms: ar karoti iebaroti uzskati

Cilvēku un pārējo sugu attiecību izpētē darba lauku atrod dažādu nozaru pārstāvji. Pastāv arī apzīmējums “cilvēka-dzīvnieka studijas” (Human-animal studies), kurā iekļaujas socioloģijas, bioloģijas,  kultūras vēstures, antropoloģijas, vides zinātņu, psiholoģijas, literatūras kritikas, filosofijas, dzimtes studiju un citi pētījumi. Viens no, iespējams, interesantākajiem pētījumu laukiem ir socioloģijas uzmanības lokā, jo tā pievēršas visdažādākajām cilvēciskās darbības izpausmēm – medijiem, izglītībai, izklaidei, folklorai, reliģijai u.c. jomām, kurās tiek atainots arī cilvēka-dzīvnieka nošķīrums.

Ne mums pašiem bērnībā ir bijusi iespēja izvēlēties, ne arī bērniem šobrīd – rīcības formas un vērtības tiek “iebarotas” jau vecumā, kad patstāvīgi izvērtēt tās vēl nespējam un tas ir normāli. Sociologs Rodžers Jeitss raksta, ka arī kultūras noteikts sugu nošķīrums (cultural speciesism) ir cieši ieausts sabiedrību veidojošajā “audumā”. Sudzistiskas attieksmes ir iemiesotas normās un vērtībās, ko vecāki dienu no dienas māca savām atvasēm. Tādējādi vairums bērnu aktīvi piedalās dzīvnieku izmantošanā vēl pirms paši kļuvuši par indivīdiem, kas spēj patstāvīgi pieņemt morāli nozīmīgus lēmumus.* Savā disertācijā Jeitss aplūko bērnu grāmatu sižetus, anekdotes, dzeju, reliģiskos un filosofiskos “stāstus” utt. – lietas, kas ar socializēšanas, audzināšanas starpniecību turpina būvēt robežu starp “mēs” (cilvēki) un “tie” (dzīvnieki). Tādējādi visdažādākie dzīvnieku izmantošanas veidi tiek jau no mazotnes parādīti kā pašsaprotami, normāli, pieņemami, tādi, par kuriem nevajag uzdot liekus jautājumus.

Piemēram, maziem bērniem domātās pasakās, multfilmās un grāmatās fermu dzīvnieki tiek atainoti kā laimīgi un tādi, kas labprātīgi kalpo cilvēkam – pat vēl vairāk: nevis kalpo, bet it kā noslēguši abpusēji izdevīgu līgumu, teiksim, govs “dod” pienu un savus teļus, bet cilvēks viņu apgādā ar barību un pajumti. Turklāt gotiņa nekad neiebilst pret kaut ko, jo ir pietiekami apmierināta ar “līguma nosacījumiem”, iespējams, tāpēc, ka nav izlasījusi arī sīkdrukā rakstīto par mūža beigām kautuvē.

Šāds lietu kārtības atainojums liek atcerēties (gribētos teikt “aizvēsturisko”) pasaules skatījumu, kurā viss ir iekārtots tieši cilvēkam, “debesu”, Dieva vai dievu dots cilvēka vajadzībām, arī katrs dzīvnieks: cūkas – gaļai, govis – pienam, zirgi – lai vilktu vezumu, putni – olu un gaļas ieguvei, kā arī, – lai ar viņu dūnām mēs piebāztu spilvenus? Varētu jautāt, kā ar pīļknābjiem un lidvāverēm? Mēs vienkārši vēl neesam atklājuši, kādam nolūkam viņi mums doti? Diemžēl liela daļa cilvēku joprojām pasauli uztver šādi – it kā visu būtu kāds pārpasaulīgs spēks pakārtojis tieši mums, nevis mēs paši esam to pakļāvuši, pieķēdējuši un ieslodzījuši būros.

Atrodi attēlā 5 dažādus dzīvnieku izcelsmes produktus!

Pāris ilustrācijas

Multfilmā par akmens laikmeta Flinstonu ģimeni šis skatījums ir novests līdz (traģi-)komiskam absurdam. 1996. gadā Latvijā parādījās Flinstonu uzlīmju albums, kas bērnu un jauniešu vidū kļuva par tādu kā uzlīmju vākšanas un mainīšanās kultu. Albumā redzami multfilmas varoņi dažādās situācijās, kas ne vien ataino tādas “normālas” lietas kā gaļas cepšanu (dinozauru), bet arī ziloņu priekšteču mastodontu izmantošanu par putekļusūcējiem vai ūdens krāniem, bruņurupuču izmantošanu par durvju zvaniem utt. Jāpiezīmē gan, ka interesantā kārtā šie “darba lopi” parasti ir attēloti nomocīti un neapmierināti atšķirībā no ģimenes suņveidīgā mīluļa Dino.

Attēli no “Bērnu enciklopēdijas” rosina domāt, ka dažādi dzīvnieku izmantošanas veidi ir sociāli pieņemami.

Attēli skolēnu mācību grāmatās

Interesantas lietas atrodamas pat 1. klases matemātikas mācību grāmatā. Šeit skaitļu apgūšanai izmantots zooveikala piemērs, kurā dažādu sugu dzīvnieki attēloti kā preces, katrs ar savu cenu. Visi, protams, izskatās laimīgi savās kastītēs.

No dabas mācības grāmatas 3.klasei
No ģeogrāfijas mācību grāmatas 8.klasei
No “Vai es protu? Vai es zinu?” (eksperimentāls mācību līdzeklis bioloģijā 5.kl.)
Kopsavilkums nodaļas beigās – lietas, kas jāiegaumē.
No grāmatas “Plēsīgo zvēru dzīve”

Grūti teikt, kā šie attēli un teksti ietekmē bērnu attieksmi pret dzīvnieku izmantošanu, bet būtu naivi domāt, ka neietekmē. Attieksme pret dzīvniekiem tiek nodota tālāk no paaudzes paaudzē un samērā nesen esam sākuši apzināties šo tradīciju inerci, kurā augam. Sudzisms ir iemācīts, nemanāmi iepotēts mūsu prātos – mājās, bērnudārzos, skolās un augstskolās. Mēs to mēģinām nopietni pamatot vien tad, kad sākam izjust nedrošību par šo uzskatu stabilitāti. Taču tas gadās reti, jo sugu nosķīrums, kas vienus liek uzskatīt par personām un citus par vienīgi tirgojamiem, ražojamiem un ēdamiem resursiem, tiek nemitīgi uzturēts – caur žurnāliem, grāmatām, televīzijas pārraidēm un datorspēlēm, rotaļām, tautasdziesmām, reklāmām un sakāmvārdiem. Izklausās pēc sazvērestības teorijas? Varbūt. Taču šo “sazvērestību” veido nekas cits kā mūsu pašu pieprasījums pēc dzīvnieku izmantošanas pārtikai, apģērbam, izklaidei utt.

Lai pārtrauktu dzīvnieku netaisnīgo izmantošanu un nogalināšanu bez attaisnojoša pamata, mums ir jāsaskata saistība ar savu ikdienas dzīvi un pašu izvēlēm. Mēs varam to pārtraukt, kļūstot par vegāniem – kaut vai jau šodien.


P.S. Par līdzīgu tēmu rasu diskriminācijas kontekstā vēsta t.s. leļļu tests – par to, ka bērni ir kā vaska plāksnītes, kurās iespiežas un saglabājas kā normāls tas, ko viņi redz un dzird savā dzīves vidē:

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

9 domas par “• Bērni un sudzisms: ar karoti iebaroti uzskati

  1. fragments no sarakstes ar vegāni, kas pieskata divgadīgu bērnu, kura vecāki ir visēdāji:

    “Mēs kopā skatāmies (ar bērnu, nevis vecākiem :) ) bērnu grāmatiņas, kurās ir tādi teksti kā “gotiņa dod cilvēkam pienu” un “paldies, vistiņ, par olām!”, “kāds cilvēkam labums no mājdzīvniekiem?”tur vilna,piens olas un medus, bet gaļa nav pieminēta, āda arī ne)
    Vispār tur visur tā neuzkrītoši apieta gaļas tēma, piemēram, vienā lapā govs ar parakstu “govs dod mums pienu” (jā, viņa “dod” :) ) un citā lapā trusis ar parakstu “trusim ļoti garšo burkāni”ne vārda par to, ko mēs ar to trusi iesākam). Citā grāmatā pastāstīts par dažādiem dzīvniekiem (un cita starpā par traktoru, tas viss kopā sanāk tāds kā ‘ierīču uzskaitījums”, nu tur traktors un govs un citi zvēri vienā uzskaitījumā), un tur aprakstīts, ko mums “dod’ govis un aitas, bet pie cūkām teksts ir “cūkām patīk kārpīties dubļos, tā viņas atvēsinās” – ne vārda par to, kādam nolūkam cūkas tiek turētas un no kā “rodas” desas utml.”

    (klikšķini uz bildēm, lai palielinātu)
    Par to, kur aug gaļa, pastāstīsim “citreiz”. Vai arī – kad izaugsi, tad sapratīsi.

    Dod vai tomēr mēs ņemam? Kāds bērns varētu pajautāt: “bet kāpēc viņa nedod pienu pati savam teliņam?” – ko tu atbildētu?

    Fermās visi lopiņi ir laimīgi. Kā gan citādi?

    Par piena ieguvi jau arī pavisam virspusēji izstāstīts – vēl jau "interesantas" lietas ir teļa saistība ar pienu, kur govis dodas tad, kad piena ražīgums pēc pāris gadiem ir sarucis līdz ekonomiski neizdevīgam apjomam utt.

    Bet ne vārda par to, kādam nolūkam cūkas tiek turētas un no kā “rodas” desas.

    “Man ir kaut kāda aizture tos tekstus lasīt, tāpēc koncentrējamies vairāk uz to zvēru vizuālajām īpatnībām un atšķirībām no citiem zvēriem. Bērns jau nav mans, nejūtos tiesīga viņam “skalot smadzenes” ar visu to vegan “šīzu”, bet kaut kas “grauž” tomēr, skatoties uz tādu mazu un “nesamaitātu”, kas palēnām apgūst “lietu kārtību”, kas taču varētu būt citāda (un tas nemaz nebūtu grūti).”

    fragments no manas atbildes:
    “par apmēram to, ka “gotiņa dod pienu” raksta, bet par gaļas izcelsmi/iegūšanu noklusē, apskata tas pats rakstā minētais sociologs Jeitss savā disertācijā (tur ~puse no teksta ir par teorētisko bāzi + otra puse – dažādu socioloģiski noderīgu avotu analīze). viņš raksta, ka sociologu skatījumā pastāv vairāku līmeņu socializācija – sākotnēji bērniem māca vienkāršākās pamatlietas lietas – t.sk. par to, kurš saka “mū-mū”, “ruk-ruk”, ~draudzēšanos ar dzīvnieciņiem utt. un tikai jau lielākā vecumā pienāk laiks, kad vecākiem nākas atklāt patiesību par gaļas iegūšanas veidu. vai arī līdzīgi kā par tēmām saistībā ar seksualitāti – izglītošanos par šīm “neērtajām” tēmām vecāki atstāj paša jaunā cilvēka ziņā.”

  2. Bet gaļa ir garšīga un dzīvnieki nav cilvēki, jo viss, ko dzīvnieki var darīt ir ēst, gulēt un vairoties, viņi nav spejīgi uz radošu domu vai vispār domāšanu, kas nav instinkti, un cilvēks ir daudz pārāks par dzīvniekiem, jo spēj ar prāta palīdzību izdarīt jebko, tai pašā laikā gudrākais, ko kāds dzīõvnieks ir izdarījis ir iemācījies ēst skudras izmantojot zariņus.

    1. paldies par komentāru!
      Tu rakstīji: “viss, ko dzīvnieki var darīt ir ēst, gulēt un vairoties, viņi nav spejīgi uz radošu domu vai vispār domāšanu, kas nav instinkti” – piedod, bet tas manī rada šaubas par Tavām zināšanām par dzīvnieku uzvedības daudzveidību… protams, cilvēki daudzējādā ziņā ir pārāki – mēs spējam ne vien risināt krustvārdu mīklas, spēlēt domino un sarakstīt biezus traktātus, bet arī izgudrot atombumbu vai koncentrācijas nometnes. bet kādā gan veidā šīs spējas mūs padara morāli pārākus par citām sugām? agrāk un diemžēl arī tagad daudzi līdzīgā veidā domā par “mežonīgajām” ciltīm – tā kā dzīvojam “attīstītākā” sabiedrībā, mums esot tiesības viņiem uzspiest savas intereses. bet reti kurš mūsdienās piekrīt, ka tas ir pieņemams domas gājiens.

      neviens taisnīgumu respektējošs cilvēks principu “izdzīvo stiprākais” jeb “izdzīvo spējigākais”, nepielieto apstākļos, kas nav ekstremāli (esi redzējis filmu The Road (arī) par kanibālismu kā neizbēgamību?). ok, varbūt biznesmeņi tā mēdz teikt, bet ne jau, lai attaisnotu nogalināšanu.
      mēs taču dzīvojam samērā sakarīgos apstākļos un varam iztikt bez liekas vardarbības gan pret cilvēkveidīgajiem dzīvniekiem, gan pārējiem.

  3. Atpakaļ ziņojums: Cienīt un / vai mīlēt? |

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s