• Zinātnieki noskaidrojuši

Populārzinātniskus rakstus, kas sākas ar vārdiem “zinātnieki noskaidrojuši” vai tamlīdzīgi daļa cilvēku automātiski uztver ar pamatotu skepsi, jo pētījumu tēmas un detaļas bieži vien uzticību nevieš. Tomēr gribētos domāt, ka zinātnei joprojām ir ietekme uz sabiedrisko domu – arī attiecībā uz cilvēku un pārējo sugu nošķīrumu. Visticamāk, nav iespējams konstatēt tiešu saistību starp eksperimentu rezultātiem, atklājumiem vai jaunām teorijām par dzīvniekiem un cilvēku attieksmi pret pārējām sugām, tomēr var mēģināt saskatīt paralēles plašākā  hronoloģiskā perspektīvā.

Par dzīvnieku aizstāvības ētikas aktualitāti un, iespējams, līdz ar to arī par pārmaiņām cilvēku attieksmē pret pārējo sugu dzīvniekiem liecina, piemēram, P. Singera norāde uz kādu šai tēmai veltītu tekstu bibliogrāfiju, kur minēti 94 darbi, kas tapuši laikā no mūsu ēras sākuma līdz 1970. gadam un 240 darbi no 1970. gada līdz 1988. gadam. Singers piebilst, ka laikā, kad viņš par to raksta (2003. gadā) šādu tekstu skaits, iespējams, jau sniedzas tūkstošos. Pastāv uzskats, ka viens no šo pārmaiņu iemesliem ir tas, ka 20. gadsimtā attīstījās kultūras parādību analīze filosofijas kritiskajā pieejā, kas apšaubīja objektīvu patiesību pastāvēšanu. Tika parādīts, ka cilvēka uzskatus un vērtības daudz lielākā mērā ietekmē kultūra un pārējā sabiedrība, nekā agrāk domājām. Tas veicināja gan dzimtes studiju rašanos, gan cilvēka-dzīvnieka attiecību u.c. pētījumus. Otrs iemesls – straujā attīstība kognitīvajā etoloģijā un citos pētījumos par dzīvnieku uzvedību un tās saistību ar kognitīvajām spējām – atmiņu, mācīšanās spēju, apziņu, emocijām utt. Šie pētījumi, par kuriem parasti uzzinām no masu medijiem, vismaz dzīvnieku aizstāvju skatījumā aizvien vājina tradicionālo priekšstatu, ka cilvēki no pārējām sugām atšķiras fundamentāli un dažnedažādos veidos: valoda, instrumentu lietošana, emociju daudzveidība, altruisms, ~kultūras paradumu nodošana nākamajām paaudzēm u.c. Pētījumos atklājas, ka šīs pazīmes raksturīgas arī citām sugām, dodot iemeslu atcerēties dabaszinātnieka Čārlza Darvina jau 19.gs. beigās pausto domu, ka atšķirības starp cilvēku un citu sugu prāta spējām ir drīzāk pēc pakāpes, nevis veida.

Dzīvnieku uzvedības pētnieks Dž. Belkombs norāda, ka vēl pirms 30 gadiem tādu emociju kā prieks vai garlaikošanās attiecināšana uz pārējām sugām tika uzskatīta par “zinātnisku ķecerību”, savukārt šobrīd noskaidrots, ka dzīvniekiem piemīt vairāk domāšanas un emociju, nekā mēs līdz šim to atzinām. Tas liek domāt, ka vajadzētu mainīties arī tam, kā izturamies pret dzīvniekiem, teiksim, ja izrādās, ka zivis tomēr cieš sāpes, tad makšķerēšana pēc principa “noķer un atlaid” vairs nav nevainīga izklaide. Pat, ja makšķernieks pirms atlaišanas sabučo.

Tomēr, lai gan zināšanu apjoms ir ievērojami audzis, mūsu izturēšanās pret viņiem neattīstās līdzi šai jaunajai izpratnei. Cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem joprojām valda primitīvais princips “izdzīvo stiprākais”.

Šajā gadījumā nav runas par kādām konkrētām dzīvnieku īpašībām, no kā būtu jāizriet tam, kā izturēties pret pārējām sugām un kāds ir to morālais statuss. Drīzāk cilvēku attieksmi nosaka plašāks priekšstats par dzīvniekiem un viņu spēju reaģēt uz pārējo pasauli (no tā “izriet” justspēja, personas statuss, dzīves subjekta statuss u.c.). Priekšstats par, teiksim, cūkas emocionālās pasaules daudzveidību, prāta spējām un sociālo uzvedību zināmā mērā nosaka mūsu attieksmi – jo “tukšāka” kāda radība mums liekas, jo mazāk to uzskatām par morāli vērā ņemamu. Tomēr būtu jāattiecas skeptiski pret kārdinājumu ieviest tādu ētisko attieksmju hierarhiju, kas balstās tikai uz atsevišķām īpašībām. Piemēram, ja delfīni izrādās gudrāki par suņiem, tad visus delfīnus tagad cienīsim vairāk kā suņus un attiecināsim uz šīm sugām atšķirīgus ētiskos principus?

Tālāk saites uz populārzinātniskiem rakstiem sakarā ar jaunākajiem dažādu sugu uzvedības pētījumiem (saraksts tiek papildināts):


TED lekcija: Robert Sapolsky – The Uniqueness of Humans

“Robert Sapolsky, world renowned professor of neurology, neurological sciences, neurosurgery and biological sciences gave the class day lecture in association with commencement weekend 2009. Having been selected to talk by the Stanford University graduating class, Sapolsky spoke about the uniqueness of humans in relation to the rest of the animal world. A few of the topics he spoke on include aggression, theory of mind, the golden rule and pleasure.”

 

P.S. Dzīvnieku uzvedības pētniecībā vienmēr aktuāla ir antropomorfizācijas problēma jeb jautājums par to, vai reizēm maldīgi nepiedēvējam dzīvniekiem tādas īpašības, kādu tiem patiesībā nav. Vienkāršots piemērs: no tā, ka daži papagaiļi spēj runāt, būtu pārsteidzīgi secināt, ka tie arī saprot izteikto vārdu nozīmi. Par to var palasīt Arta Sveces rakstā “Dzīvnieka ētiskais statuss un antropomorfizācijas problēma” (67.–73. lpp).

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

One thought on “• Zinātnieki noskaidrojuši

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s