• Zinātnieki noskaidrojuši

Populārzinātniskus rakstus, kas sākas ar vārdiem “zinātnieki noskaidrojuši” vai tamlīdzīgi daļa cilvēku automātiski uztver ar pamatotu skepsi, jo pētījumu tēmas un detaļas bieži vien uzticību nevieš. Tomēr gribētos domāt, ka zinātnei joprojām ir ietekme uz sabiedrisko domu – arī attiecībā uz cilvēku un pārējo sugu nošķīrumu. Visticamāk, nav iespējams konstatēt tiešu saistību starp eksperimentu rezultātiem, atklājumiem vai jaunām teorijām par dzīvniekiem un cilvēku attieksmi pret pārējām sugām, tomēr var mēģināt saskatīt paralēles plašākā  hronoloģiskā perspektīvā.

Par dzīvnieku aizstāvības ētikas aktualitāti un, iespējams, līdz ar to arī par pārmaiņām cilvēku attieksmē pret pārējo sugu dzīvniekiem liecina, piemēram, P. Singera norāde uz kādu šai tēmai veltītu tekstu bibliogrāfiju, kur minēti 94 darbi, kas tapuši laikā no mūsu ēras sākuma līdz 1970. gadam un 240 darbi no 1970. gada līdz 1988. gadam. Singers piebilst, ka laikā, kad viņš par to raksta (2003. gadā) šādu tekstu skaits, iespējams, jau sniedzas tūkstošos. Pastāv uzskats, ka viens no šo pārmaiņu iemesliem ir tas, ka 20. gadsimtā attīstījās kultūras parādību analīze filosofijas kritiskajā pieejā, kas apšaubīja objektīvu patiesību pastāvēšanu. Tika parādīts, ka cilvēka uzskatus un vērtības daudz lielākā mērā ietekmē kultūra un pārējā sabiedrība, nekā agrāk domājām. Tas veicināja gan dzimtes studiju rašanos, gan cilvēka-dzīvnieka attiecību u.c. pētījumus. Otrs iemesls – straujā attīstība kognitīvajā etoloģijā un citos pētījumos par dzīvnieku uzvedību un tās saistību ar kognitīvajām spējām – atmiņu, mācīšanās spēju, apziņu, emocijām utt. Šie pētījumi, par kuriem parasti uzzinām no masu medijiem, vismaz dzīvnieku aizstāvju skatījumā aizvien vājina tradicionālo priekšstatu, ka cilvēki no pārējām sugām atšķiras fundamentāli un dažnedažādos veidos: valoda, instrumentu lietošana, emociju daudzveidība, altruisms, ~kultūras paradumu nodošana nākamajām paaudzēm u.c. Pētījumos atklājas, ka šīs pazīmes raksturīgas arī citām sugām, dodot iemeslu atcerēties dabaszinātnieka Čārlza Darvina jau 19.gs. beigās pausto domu, ka atšķirības starp cilvēku un citu sugu prāta spējām ir drīzāk pēc pakāpes, nevis veida.

Dzīvnieku uzvedības pētnieks Dž. Belkombs norāda, ka vēl pirms 30 gadiem tādu emociju kā prieks vai garlaikošanās attiecināšana uz pārējām sugām tika uzskatīta par “zinātnisku ķecerību”, savukārt šobrīd noskaidrots, ka dzīvniekiem piemīt vairāk domāšanas un emociju, nekā mēs līdz šim to atzinām. Tas liek domāt, ka vajadzētu mainīties arī tam, kā izturamies pret dzīvniekiem, teiksim, ja izrādās, ka zivis tomēr cieš sāpes, tad makšķerēšana pēc principa “noķer un atlaid” vairs nav nevainīga izklaide. Pat, ja makšķernieks pirms atlaišanas sabučo.

Tomēr, lai gan zināšanu apjoms ir ievērojami audzis, mūsu izturēšanās pret viņiem neattīstās līdzi šai jaunajai izpratnei. Cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem joprojām valda primitīvais princips “izdzīvo stiprākais”.

Šajā gadījumā nav runas par kādām konkrētām dzīvnieku īpašībām, no kā būtu jāizriet tam, kā izturēties pret pārējām sugām un kāds ir to morālais statuss. Drīzāk cilvēku attieksmi nosaka plašāks priekšstats par dzīvniekiem un viņu spēju reaģēt uz pārējo pasauli (no tā “izriet” justspēja, personas statuss, dzīves subjekta statuss u.c.). Priekšstats par, teiksim, cūkas emocionālās pasaules daudzveidību, prāta spējām un sociālo uzvedību zināmā mērā nosaka mūsu attieksmi – jo “tukšāka” kāda radība mums liekas, jo mazāk to uzskatām par morāli vērā ņemamu. Tomēr būtu jāattiecas skeptiski pret kārdinājumu ieviest tādu ētisko attieksmju hierarhiju, kas balstās tikai uz atsevišķām īpašībām. Piemēram, ja delfīni izrādās gudrāki par suņiem, tad visus delfīnus tagad cienīsim vairāk kā suņus un attiecināsim uz šīm sugām atšķirīgus ētiskos principus?

Tālāk saites uz populārzinātniskiem rakstiem sakarā ar jaunākajiem dažādu sugu uzvedības pētījumiem (saraksts tiek papildināts):

• Signs of culture in monkeys and whales (2013) Pērtiķi un kuprvaļi demonstrē uzvedību, kas identificējama kā kultūra
• Painful feelings in crabs (2013) Par vēžveidīgo spēju just
• Animal speech more complex than previously thought (2013) Dzīvnieku komunikācija komplicētāka nekā līdz šim uzskatīts
• The Cambridge Declaration on Consciousness in Non-Human Animals (2012) Neirozinātnieki oficiāli atzīst, ka apziņa piemīt ne tikai cilvēkiem, bet arī citu sugu dzīvniekiem
• Gorilla communication: mums use ‘baby talk’ gestures (2012) Gorillu mātes sazinās ar mazuļiem specifiskā “bēbīšvalodā”.
• Dogs May Mourn as Deeply as Humans Do (2012) Suņi, iespējams, sēro tikpat nopietni kā cilvēki.
• Frans de Waal: Moral behavior in animals (2012, 17 min video) Primatologa un etologa Fransa De Vāla lekcija par morālas rīcības iezīmēm starp dažādu sugu dzīvniekiem (taisnīgumu, iejūtību).
• Chimpanzees Show Skills in Managing Conflict (2012) Šimpanzes demonstrē konfliktu risināšanas prasmes.
• Can rats display empathy by alleviating the suffering of an unrelated rat? (2011) Vai žurkas mēdz izrādīt empātiju, palīdzot citām žurkām, pat ja nesaņem atalgojumu?
• Chimps’ emotional response to death caught on film (2010) Šimpanzu reakcija uz nāvi.
• Animal cultures (2010) Vai arī pie citu sugu būtnēm ir kas līdzīgs kultūra?
• If we feel grief, why shouldn’t animals? (2010) Vai tikai cilvēki mēdz izrādīt skumjas?
• NZ study finds dogs really do care (2010) Pētījums Jaunzēlandē liecina, ka suņi spēj atšķirt cilvēku emocijas.
• Pērtiķiem piemīt iedzimta morāle (2009) Monkeys and apes know right from wrong, scientists say
• Animals could suffer from depression (2008) No depresijas mēdz ciest arī citu sugu dzīvnieki.
• Fish do feel pain (2010) Vai zivis izjūt sāpes?
• Why dolphins don’t like to swim with humans (2010) Delfīniem patiesībā nepatīk peldēt kopā ar cilvēkiem.
• Šimpanzes nepamet bāreņus (2010) [EN1, EN2]
• Songbird’s Genome to Provide Clues on Language Learning – And Relearning (2010) Dziegātājputnu genoms palīdz labāk saprast valodas apguvi cilvēku sabiedrībā.
• Hyenas’ Laughter Signals Deciphered (2010) Atšifrēta(s) hiēnu “smieklu” nozīme(s)
• Even Among Animals: Leaders, Followers and Schmoozers (2010) Arī dzīvnieku starpā ir līderi, sekotāji un pielīdēji.
• Zinātnieki: delfīni atzīstami par ‘personām’ (2010) Scientists say dolphins should be treated as non-human persons
• Dažādiem suņu rūkšanas veidiem ir atšķirīgs jēdzieniskais saturs (2010) Grrr… what’s ‘Step away from the bone’ in dog?
• Heroic animals more common than thought, say scientists (2010) Varonīgas rīcības gadījumi pie citām sugām sastopami biežāk nekā ierasts domāt.
• Zoo chimp ‘planned’ stone attacks (2009) Šimpanzes spēj kalt nākotnes plānus
• Political Animals (Yes, Animals) (2008) Sociālas organizācijas formas pie dažādu sugu dzīvniekiem
• Still dumber than a chimpanzee (2009) Šimpanzes spēj lieliski atcerēties skaitļus
• The disturbing question posed by IQ tests: are chimps cleverer than us? (2007) Vai šimpanzes var būt gudrāki par cilvēkiem?
• Lobsters and crabs feel pain, study shows (2009) [Wikipedia] Pētījums liecina, ka omāri un krabji jūt sāpes.
• Bonobos and chimps ‘speak’ with gestures (2007) Bonobo un šimpanzes sazinās ar žestu palīdzību
• Dolphins teach their children to use sponges (2005) Delfīni nodod iemaņas nākamajām paaudzēm
• Monkeys ‘grasp basic grammar’ (2004) Mērkaķi saprot vienkāšus gramatikas principus
• Capuchins prove we are brothers under the skin (2003) Sociālo vienlīdzību izgudroja pērtiķi
• Monkeys show sense of justice (2003) Mērkaķi demostrē taisnīguma izjūtu
• Sheep Are Highly Adept at Recognizing Faces, Study Shows (2001) Aitas spēj atpazīt citu aitu sejas vairākus gadus
• Chimps are cultured creatures (1999) Kultūras iezīmes pie šimpanzēm

---

–

TED lekcija: Robert Sapolsky – The Uniqueness of Humans

“Robert Sapolsky, world renowned professor of neurology, neurological sciences, neurosurgery and biological sciences gave the class day lecture in association with commencement weekend 2009. Having been selected to talk by the Stanford University graduating class, Sapolsky spoke about the uniqueness of humans in relation to the rest of the animal world. A few of the topics he spoke on include aggression, theory of mind, the golden rule and pleasure.”

 

P.S. Dzīvnieku uzvedības pētniecībā vienmēr aktuāla ir antropomorfizācijas problēma jeb jautājums par to, vai reizēm maldīgi nepiedēvējam dzīvniekiem tādas īpašības, kādu tiem patiesībā nav. Vienkāršots piemērs: no tā, ka daži papagaiļi spēj runāt, būtu pārsteidzīgi secināt, ka tie arī saprot izteikto vārdu nozīmi. Par to var palasīt Arta Sveces rakstā “Dzīvnieka ētiskais statuss un antropomorfizācijas problēma” (67.–73. lpp).