• Aicinājums

Ne vien cilvēki, bet arī pārējo dzīvnieku sugu pārstāvji ir sajūtošas būtnes — indivīdi, kas daudzveidīgi uztver pasauli, rūpējas par sevi un mazuļiem, izvairās no ciešanām un tiecas pēc patīkamām izjūtām. Viņi nav lietas, ko vajadzētu lietot kā īpašumu. Patiesībā mūsdienās mums nav attaisnojamu iemeslu viņus izmantot nekādā veidā.

Internetā atrodami ne vien neskaitāmi atrunu mēģinājumi par to, kāpēc dzīvniekus esot pieņemami pirkt, pārdot un izmantot kā atjaunojamus resursus, bet arī:

• ANO aicinājumi (20062010) atteikties no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu;

• uzturzinātnieku atzinumi un arī LR Veselības ministrijas atzinums, ka dzīvnieku izcelsmes produkti uzturā nav obligāti, turklāt tos lieto pat pārāk bieži, tādējādi apdraudot veselību;

pētījumi par dzīvnieku psiholoģiju, uzvedību un spējām, kas rāda, cik sekli un augstprātīgi bijuši mūsu līdzšinējie uzskati par pārējām sugām;

• argumenti, jautājumi un atbildes par tēmām dzīvnieku aizstāvības ētikā (LV, EN);

• neskaitāmas vegāna uztura receptes dažādās valodās (Google ir tavs draugs!);

• un galu galā ir viegli atrast palīdzību un praktiskus padomus vegānu domubiedru grupās Facebook un dažādos forumos.

Nokrati no prāta aizspriedumu plēvi, ko radījusi apātiskā, ieradumu inercē dzīvojošā sabiedrība un pārstāj iesaistīties māšu, dēlu, meitu, brāļu un tēvu paverdzināšanā un izmantošanā. Nav svarīgi, kādas sugas ķermenis veido dzīvo būtni — sajūtošo būtņu tieksme saglabāt savu dzīvību un brīvību ir tas, kas mums jārespektē.

Uzzini par to vairāk un kļūsti par vegānu!

Ja nevēlies “ielekt” vegānismā uzreiz, pamēģini sākumā dzīvot kā vegāns pāris dienas nedēļā vai izvēlies vegānu maltīti vispirms tikai reizi dienā. Vienlaikus uzzini vairāk par vegānu dzīvesveidu, izpēti produktu alternatīvas un pēc kāda laika jau sāc dzīvot kā “pilna laika” vegāns! Lai labi izdodas un nekautrējies lūgt palīdzību tiem, kas jau ar stāžu!

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

6 domas par “• Aicinājums

  1. tādas dzīvnieku tiesības vispār nevar būt, tā runāt ir ņirgāšanās par veselo saprātu un loģiku.
    \
    Ir cilvēka pienākums neizturēties pret dzīvniekiem ar ļaunumu.

    1. kādā ziņā “ņirgāšanās par veselo saprātu un loģiku”?
      vai vari šo paziņojumu arī pamatot?

      “Ir cilvēka pienākums neizturēties pret dzīvniekiem ar ļaunumu.”
      nelāgas lietas var arī sadarīt bez ļauna nodoma. piemēram, bērns, kas rauj kaķi aiz astes, diez vai to dara ar ļaunu nolūku.
      mūsu pienākums drīzāk ir nekaitēt ne savas, ne pārējo sugu būtnēm bez nopietna iemesla.

  2. Es pamatošu iepriekšējā komentētāja vietā. Tiesības veidojas no līgumattiecībām un līgumus var slēgt tikai saprātīgas būtnes. Dzīvnieki nevar sazināties ar cilvēkiem, viņi nevar paziņot par savām tiesībām. Cilvēka tiesības sakņojas pašā cilvēka dabā, cilvēks spēj pieņemt apzinātus lēmumus, izvirzīt mērķus, pētīt apkārtējo pasauli utt. Cilvēkam ir tiesības, jo viņš tās spēj racionāli apzināt. Neviena cita dzīvā būtne no mums zināmajām nevar racionāli spriest, apzināti pieņemt lēmumus, iesaistīties līgunattiecībās. Galu galā paši dzīvmieki nez kāpēc neievēro citas sugas dzīvnieku ”tiesības”( un arī cilvēka tiesības). Ja jau dzīvniekiem ir tik svarīgas viņu tiesības, lai nāk un paziņo tās mums :)
    Visa šī dzīvnieku tiesību aizsardzības ideoloģija patiesībā ir cilvēknīdēju ideja. Tas, ka cilvēks savas attīstības gaitā ir iemācījies pārveidot dabu un izmantot tās resursus savai labklājībai, parāda tā neapstrīdāmo pārākumu pār dzīvniekiem. Cilvēks nav ļauns tikai tāpēc, ka izmanto citas dzīvās būtnes saviem mērķiem, gluži tāpat vilks nav ļauns tāpēc, ka apēda jēru. Vilks apēda jēru, jo tāda ir vilka daba. Tieši tāpat cilvēks lieto uzturā dzīvniekus un izmanto tos savā saimnieciskajā darbībā, jo tāda ir viņa daba. Un nav ļaunāka nozieguma kā mēģināt izmainīt cilvēka dabu(pagājušā gadsimta vēsture to lieliski ilustrē).

    1. Sveiks un paldies par daudzpusīgo komentāru!
      Izvēlējos 5 izteikumus, kam es vismazāk piekrītu un paskaidroju, kāpēc:
      1 • “Tiesības veidojas no līgumattiecībām un līgumus var slēgt tikai saprātīgas būtnes”
      Sabiedriskā līguma arguments ir spēcīgs. Tomēr mēs tiesības un aizsardzību attiecinām arī uz tiem, kas nav saprātīgi un tādēļ nav spējīgi “slēgt līgumu” (zīdaiņi, cilvēki ar smagu garīgu atpalicību utt.). Kāpēc lai līdzīgs princips neattiektos uz pārējām sajūtošu būtņu sugām?
      Es uzskatu, ka jebkuras sugas būtnei, kas spēj ciest, pienākas brīvība no ciešanām bez pamatota iemesla – neatkarīgi no kādas politiskas ideoloģijas ietvaros pieņemtas sabiedriskā līguma teorijas. Tas ir tiešs pienākums pret konkrēto indivīdu, nevis pret viņa “īpašnieku” vai ko citu.
      Tāpat, kad esam, teiksim, niknumā nonāvējuši kādu dzīvnieku un to nožēlojam, vainas izjūta taču nerodas no tā vien, ka esam pārkāpuši kādu vienošanos, bet drīzāk attiecībā tieši pret nonāvēto būtni.
      Plašāk par šo tēmu no dzīvnieku tiesību atbalstītāju pozīcijas var palasīt te (angļu val.) un arī T.Rīgena rakstā (latv. val.).

      2 • “paši dzīvmieki nez kāpēc neievēro citas sugas dzīvnieku ”tiesības””
      Tāpat kā bērni vai trakie mēdz tās ignorēt. Bet viņi nav morāles aģenti – “morāles subjekts” un “morāles aģents” nepārklājas. Turklāt savā ziņā dzīvnieki pat “slēdz līgumu” – vismaz ar savējiem. Piem., cik tad bieži suņi vai kaķi uzbrūk cilvēkiem, ar ko dzīvo kopā?

      3 • “dzīvnieku tiesību aizsardzības ideoloģija patiesībā ir cilvēknīdēju ideja”
      Tas nu gan ir skaļš izteikums. Pazīstamākie dzīvnieku tiesību aizstāvji visi kā viens norāda, ka dzīvnieku tiesību ideja ir kā paplašinājums, papildinājums cilvēktiesībām. Tās iet roku rokā un pat ļauj labāk apzināties sociālo netaisnību starpcilvēku attiecībās. Dzīvnieku tiesību aizstāvjiem vajadzētu iestāties kā pret sudzismu, tā arī rasismu, seksismu utt., jo tās visas ir netaisnīguma formas.

      4 • “Cilvēks nav ļauns tikai tāpēc, ka izmanto citas dzīvās būtnes saviem mērķiem”
      Es nesaku, ka ļauns, bet vienkārši neievēro vispāratzītu principu – nekaitēt bez nopietna iemesla. Vilkam iemesls ir nopietns, jo viņš bez zaķīša apēšanas ietu bojā. Cilvēkam tas NAV vajadzīgs.

      5 • “nav ļaunāka nozieguma kā mēģināt izmainīt cilvēka dabu”
      Tu teiksi, ka vājāko apspiešana, izvarošanas, dzīvnieku upurēšanas, spīdzināšanas prieka pēc utt. nav gadu tūkstošiem “cilvēka dabu” raksturojošas lietas, ko mēs tomēr cenšamies mainīt? Pat rasisms ir dabisks.

  3. Cik es saprotu, vegāni gan esot pierādījuši suņi (tā pati vilka gremošana) var iztikt bez gaļas :D
    Un cilvēka dabā drīzāk ir spēja just līdzi un taisnīguma izjūta. Mednieks parasti nespīdzina medījumu, drīzak cenšanas pārtraukt tā mocības. Kaķis gan ar peli labprāt paspēlējas. Pats esmu novērojis :) Tomēr domāju, ka “upurēšana” un “spīdzināšana” drīzāk ir audzināšanas un kultūras jautājums. Es, piemēram, nevaru saprast kā vegāni var ar mierīgu sirdi spīdzināt kaķus turot tos mazos Rīgas dzīvoklīšos. Un tikai sava ērtuma labā – izkastrējot :( Skumji.
    Koks arī cieš, kad tam nozāgē zaru, vai puķe, tad to noplūc. Kāpēc to vegāni neievēro? Tīrākais sudzisms! :( Un atbildes par nervu sistēmām, refleksiem un to, ka koks nevar ieskatīties acīs, mani galīgi nepārliecina. Pret visām dzīvības formām jāizturās ar cieņu!
    Cilvēki (tai skaitā es) būtu gatavi cīnīties pret industriālo lopkopību, apdraudēto sugu medīšanu, dabas aizsardzību utt., bet nesapratīs vegānu “izgudrojumus”.

    Man ir sajūta, ka vegānus sponsorē industriālā lopkopība vai dabas piesārņotaji, lai ideju par tīrāku dabu vai dzīvnieku labklājību padarītu smieklīgu :(

    1. Sveiks, Tev arī izdevies daudzkrāsains komentārs :)
      • Savvaļas plēsēju jautājums ir viens no sarežģītākajiem dzīvnieku ētikā, līdzīgi, kā par invazīvajām sugām.
      Īsti nezinu, vai tas skaitās “pierādījuši”, bet jā, runā, ka tas ir iespējams. Nezinu arī, cik ļoti suņa, teiksim, kādas no “klēpjsunīšu” šķirnēm gremošanas sistēma vēl līdzinās vilka sistēmai. Taču, ja pasaulē dzīvnieki netiktu vairs “ražoti” cilvēku vēlmēm, šīs problēmas vairs nebūtu – pašlaik vienkārši jāizvēlas “mazāko ļaunumu“. Tas pats attiecas uz kaķiem dzīvokļos un sterilizāciju.
      • Es arī ceru, ka cilvēka dabā “ir spēja just līdzi un taisnīguma izjūta”, kas ļauj laika gaitā mums mainīt savus no paaudzes paaudzē nodotos paradumus, tā lai mēs mazāk kaitētu citiem indivīdiem un izvairītos netaisnīgas rīcības. Tas tiešām ir audzināšanas un kultūras jautājums.
      • “Pret visām dzīvības formām jāizturās ar cieņu!” – jauka doma. Un kaut kur mums neizbēgami “jānovelk robežas” par to, kā pret vienām vai citām dzīvības formām izturēties. Un, manuprāt, pašreizējam sabiedrības vairākumam šo robežu vilkšanu pārāk daudz nosaka pieradums, ar vieglu roku pārņemtas senču tradīcijas, ērtums, baudījums u.tml., nevis apzināti centieni mazināt mūsu nodarīto kaitējumu.
      • “Cilvēki [..] nesapratīs vegānu “izgudrojumus”.”
      Arī tas ir audzināšanas un kultūras jautājums. Un es ticu, ka cilvēki, kas iegūst sakarīgu info (idejiski skaidru, argumentētu un vajadzības gadījumā arī zinātniski pamatotu) un to mierīgi apdomā, tomēr saprot vegānisma pamatojumu. Šķiet, daudziem (cik ir sanācis parunāt) to realizēt praktiski liedz tādas triviālas lietas kā slinkums, nevēlēšanās mainīt savus paradumus, nedrošība par tuvinieku reakciju un atbalsta trūkums, neziņa un doma, ka “ko ta’ es, es jau netikšu galā…” (ko tad vegāni aun kājās ziemā, ko ēd? utt.). Tas viss ir audzināšanas un kultūras jautājums, kam vajag laiku!

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s