• “Nav tādas lietas kā vegānisms”

Jau kādu laiku internetā atrodama šāda infografika:

Tiem, kam problēmas ar angļu valodu: attēlā uzskaitītas lietas, kuru ražošanā izmanto dzīvnieku izcelsmes produktus, bet zem tā secinājums, ka tātad būt par vegānu nav iespējams. Pieņemot, ka ir cilvēki, kas to uzskata par vērā ņemamu argumentu, nolēmu par to uzrakstīt.

Pirmkārt, šajā infografikā ir ietverta doma “tā kā dzīvnieku produkti tiek izmantoti visdažādākajās lietās, vegānisms nav praktiski iespējams”. Tā kā nevaram rīkoties pilnībā perfekti, nevajag censties vispār? Diez vai tas ir veiksmīgs arguments.

Vegānisms drīzāk ir taisnīga izturēšanās pret sajūtošām būtnēm un līdz ar to cenšanās izvairīties no dzīvnieku ekspluatēšanas – pēc labākās sirdsapziņas un cik tas praktiski iespējams. Vairums vegānu zina par šiem produktiem (vismaz par ikdienā lietotajiem) un zina, ka tiem pieejamas alternatīvas. Tādēļ korektāk būtu bijis pie katra produkta infografikā pierakstīt vārdu “daži”. Turklāt, pat ja šobrīd izmantojam dzīvniekus visu šo produktu ražošanā, tas nenozīmē, ka mums tā jāturpina darīt.

Ņemot vērā, ka daudzi šobrīd piejamie produkti nav vegāniem piemēroti, varētu teikt, ka, lai būtu par vegānu, ir jābūt ar pamatīgu vēlmi “saglabāt šķīstību” un kaut kādu “svētulīgumu”. Ja uz to skatās plašāk, var teikt, ka tādai domai nav pamata – principā katrs var “ne-svētulīgs”: būt rupeklis, kauslis vai vienkārši riebīgs cilvēks, vienlaikus neizmantojot dzīvniekus. Tātad nav pamata arī satraukumam.

No otras puses, var teikt, ka vegāniem ir salīdzinoši grūtāka dzīve – tikai retā šokolāde (neskaitot tumšās) ir bez piena produktiem, labus zābakus, kas nav no ādas, grūti atrast (neskaitot interneta veikalus), bet studentiem pieejamas tikai pāris veidu sausās zupiņas un tikai viena (!) veida pelmeņi…

Tātad būt par vegānu ir apgrūtinoši? Tad iedomājies, cik apgrūtinoši dzīvniekiem ir tas, ka vairums no mums nav vegāni. Būt par vegānu liekas sarežģīti? Sarežģīti drīzāk ir samierināties, ka daudzi no mums dzīvnieku ekspluatēšanu pat neuzskata par apdomāšanas vērtu jautājumu. Būt par vegānu ir vienkāršāk nekā jebkad agrāk.

Un nobeigumā paldies anonīmajam autoram par domāt rosinošo infografiku un sabiedrības uzmanības pievēršanu. Lai kāda būtu sākotnējā iecere, rezultāts ir tāds, ka daļa cilvēku (piemēram, Tu) ir mazliet vairāk aizdomājušies, cik dažādu produktu sastāvā var ietilpt kaut kas no dzīvnieku ķermeņu daļām.

Paldies, ka lasīji!

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

34 domas par “• “Nav tādas lietas kā vegānisms”

  1. Bet piens, un piena produkti jau, pēc manām domām, nav saistīti ar dzīvnieku spīdzināšanu, nogalināšanu . *domājoša sejiņa.
    Es esmu par pienu un tā produktiem, bet visam pārējam NĒ!!!! AK, kaut cilvēki aizdomātos un pārstātu rīkoties necilvēcīgi. Cilvēkam gaļa NAV un nekad nav bijusi un NEBŪS nepieciešama. :/

    1. J acilvekam nekad galja nav bijusi vajadziga, kaapeec senie cilveeki gaaja mediibaas, nevis eeda tikai augljus, saknes un zaaliites ?

  2. Ar pienu ir tā, ka tā ražošanā rodas “pārpalikumi” – no mātes nošķirtie teļi (kuriem piens dabiskā kārtā būtu paredzēts), kas nonāk teļa gaļas ražošanā, lai cilvēki tiktu pie viņa mātes piena.
    Savukārt pati govs, kad tai izslaukums samazinās tā, ka izdevīgāk būtu viņas vietā turēt citu govi, arī tiek nosūtīta uz kautuvi. Tāpat kā ar zirgiem, aitām utt.
    Cik zinu, tā notiek visur, jo neviens negrasās uzturēt vecu govi (zirgu, aitu, vistu utt.), no kuras nekādu labumu vairs nevar izslaukt.
    Līdz ar to es neredzu būtisku atšķirību starp gaļas, olu un piena ražošanu – visi šie dzīvnieki tiek turēti nebrīvē, pakļauti dažādām nepatīkamām procedūrām un viņu dzīves tiek pārtrauktas priekšlaicīgi – šņik šņak.
    Un tas viss notiek par spīti tam, ka mums pēc tā nav spiedīgas vajadzības.

  3. tieši tā. bet tas viss atdursies pret argumentu, ka “mēs jau citādi nevaram, tas tā ir iekārtots, latvieši vienmēr speķi ēduši…”. pats pirms gadiem desmit kaut ko līdzīgu (gan nedaudz mazāk klišejiski ;D ) domāju. cilvēki mainās, arī sabiedrība. tas gan notiek ļoti lēni.

  4. un skaidrs, ka pirms gadu desmitiem un simtiem, vegānisms bija neiespējams ( noteiktās klimata joslās/reģionos pat vēl šobrīd tas ir neiespējams). bet dzīvot miljonu pilsētā ar visādiem produktiem pieejamiem, bet turpināt savu karbonādes diētu – nu, tas ir tikai slinkums un trulums (lūdzu neuztvert to kā rupjību).

  5. Man kā cilvēkam, kurš spētu atteikties no ļoti daudz kā (tieši vegānisma kontekstā), bet no piena nu nekādi (ja nu vienīgi ar kaut kādas terapijas palīdzību :)), Tavas, Sandri, atbildes sakarā radās pārdomas par to, ka daudz efektīvāki būtu mēģinājumi radikāli pārkārtot šo Tevis parakstīto govju turēšanas politiku (drīkst arī kādu linku?), vēršoties attiecīgajās instancēs vai kaut vai sienot sevi pie kokiem. Dzīvnieku nogalināšanu ēšanas nolūkos laikam nekādi nav iespējams padarīt humānāku, bet mēģināt uzlabot pienu un olas dodošu dzīvnieku eksistenci manuprāt būtu efektīvāk aktīvi vēršoties pret šādu ražotāju politiku, nevis vienkārši atsakoties no šiem produktiem un šim protestam paliekot savas pārliecības un privātās dzīves robežās.
    Paldies, ka uzrakstīji! :)

  6. Paldies par komentāriem!

    sdrāv
    Atsevišķi cilvēki var mainīt uzskatus pat ļoti ātri, ja skaidri saprot, kāpēc tas nepieciešams. Sabiedrība mainās lēni, tomēr vienlaikus vairāk vai mazāk proporcionāli tam, kā un cik aktīvi kaut kas tiek darīts lietas labā.

    Santai
    Es arī savulaik uzskatīju, ka risinājums būtu reformas, tomēr ar laiku, lasot, pētot, domājot nonācu pie cita secinājuma.
    Cik zinu, par piena lopkopības procesiem kaut cik detalizētu aprakstu piedāvā tikai tie, kam tas ne visai patīk, no industrijas pārstāvjiem šādu atklātību neesmu manījis, lai gan gribētos arī kādu vēsi tehnisku aprakstu. Latviski varu piedāvāt šādu info – lasi komentāros: http://stiklasienas.blogspot.com/2009/07/govs-nr-457.html
    Šis tas arī te: http://www.vegetarisms.lv/govs-piena-ieguve-ir-nezeliga/
    Vēl viens diezgan sakāpināti emocionāls un, iespējams, novecojis apraksts ir te: http://www.ltn.lv/~slanars/ (skat. sadaļas “Piens” un “Teļi”).

    Tā ir šīs problēmas praktiskā daļa, kuru es šaubos, vai var atrisināt, jo lai uzsāktu laktācijas periodu, apsēklošanai ir jānotiek un teļam ir jādzimst, tāpēc neizbēgams ir jautājums, ko darīt ar šo teļu (īpaši, ja tas ir bullis). Ko darīt ar vecajām govīm – ierīkot pansionātus, tādējādi strauji paaugstinot piena produktu cenas un padarot tos par luksusa mantu?

    Visos manis norādītajos linkos aprakstīta industriālā piena lopkopība, tāpēc daļa cilvēku noteikti norādītu, ka lieto tikai lauku “laimīgo govju” pienu, jo mazākās fermās turēšanas apstākļi ir vimaz mazliet labāki (kaut arī govju un teļu dzīves beidzas visur vienādi).
    Tas ved pie teorētiskās daļas – jautājuma, vai ir pieņemami, ka izturamies pret sajūtošām būtnēm tīri kā pret resursiem un instrumentiem kaut kāda labuma gūšanai (tas parasti nozīmē kaut kādu dzīvnieka interešu apspiešanu, ignorēšanu). Vai tas ir pieņemami, ja mums nav spiedīgas vajadzības pēc tā? Uzskatu, ka nē, ka jautājumā par taisnīgu izturēšanos nevar būt kompromisu. Ja kaut kāda kaitēšana notiek bez nopietna iemesla (un ir novēršama), tad tā ir netaisnība, lai kā arī mēs to “mīkstinātu” un censtos padarīt “humānāku”. “Happy exploitation”, protams, būtu savā ziņā labāk par standarta pieeju, tāpat kā būtu labāk, ja, piemēram, vergturis sistu savu vergu 3 reizes dienā nevis 5. Taču tas tomēr neskartu problēmas būtību – to, ka verdzība pati par sevi ir problēma. Lai cik arī humāna tā būtu, tā nozīmē, ka kāda sajūtoša būtne tiek turēta citas pakļautībā kā īpašums.

    Par labturības kā tādas problemātiskumu šo to rakstīju jau šeit.

    Uzskatu, ka jāuzrunā ir tieši šo produktu patērētāji, nevis ražotāji, jo ražotāji jau pakļaujas pieprasījuma specifikai. Un ceru, ka no manas puses tas nepaliek tikai savas pārliecības un privātās dzīves ietvaros – tāpēc es te cenšos par to runāt un reklamēt šos uzskatus.

    Ceru, ka izteicos gana saprotami, droši jautā vēl!

    1. Un nez kaapeec, par sho “nezheeliigo” piena ieguvi un tureeshanu neviens cits nerunaa, kaa pashi vegaana aktiivisti? Kaapeec tas nav plasha meeroga zinju raidiijumos, kaapeec informaacija ir tikai vegaanisma maajas lapaas? Ja jau tas buutu TIK kaut kas TAADS, tad tachu visiem buutu jaazin, vai ne taa?
      Bet nerunaa jau neviens. Liela dalja info ir, manupraat, tikai uzpuusta piile, lai piesaistiitu vairaak sekotaajus shim jaunajam eeshanas kultam.

  7. P.S. vēl par efektivitāti: manuprāt, ir vērtīgāk, ja 1 cilvēks saprot šo ideju un kļūst par vegānu, nekā ja 20 cilvēki sāk pirkt dzīvnieku “laimīgos” produktus.

  8. paldies par linkiem, diez gan, hm, spēcīgi- manī laikam pārāk dziļi ieaudzināts tas, ka “gotiņas DOD pienu”, lauku tantiņas, kas ar viņām sarunājas un “gotiņa bēdīga, jo nav izslaukta”. Taču pieturoties pie analoģijas ar vergturi un vergu, mani interesē tieši tas, vai ir iespējams vergu padarīt par kalpu, nodrošinot viņam pilnīgi normālus dzīves apstākļus, bet turpinot no viņa “saņemt”- respektīvi, vai ir iespējams kāds absolūti humāns (nevis vienkārši humānāks) veids, kā iegūt no dzīvniekiem viņu “ražotos” produktus? Bet tas laikam ir vairāk lauksaimniecības jautājums un te atkal nezināšanas akmens manā dārziņā.
    Lielā mērā ļoti piekrītu, ka attiecībā uz taisnīgu izturēšanos nedrīkst pieļaut kompromisus, bet ņemot vērā, ka visi pasaules iedzīvotāji nekļūs par vegāniem un dzīvnieku ekspluatācijas industrija neizzudīs, manuprāt vairāk būtu jākoncentrējas uz ražotājiem un reformām viņu darbības lauciņā (lai gan es, protams, cienu arī jūsu, vegānu, nostāju).
    Bet nu tas tā, es tiešam par maz šajos jautājumos esmu iedziļinājusies, lai spētu argumentēti diskutēt :)

  9. “ņemot vērā, ka visi pasaules iedzīvotāji nekļūs par vegāniem un dzīvnieku ekspluatācijas industrija neizzudīs, manuprāt vairāk būtu jākoncentrējas uz ražotājiem un reformām viņu darbības lauciņā”

    Arī ne pēc 10000 gadiem (pieņemot, ka cilvēce tik ilgi pastāvēs)? :) Tomēr ceru, ka tas ir tikai laika jautājums.
    Šī tēma šobrīd dzīvnieku aizstāvības ētikā ir viens no centrālajiem diskusiju punktiem. Abolicionisti, pie kuriem pieskaitu arī sevi, parasti atbild, ka arī dažādas cilvēktiesību problēmas, kas pastāvējušas gadu tūkstošiem, neizzudīs īsā laikā, tomēr mēs negrasāmies, iziet uz kompromisiem. Varbūt naivi, bet tomēr ticu, ka, izplatot skaidri formulētu, saprotamu informāciju, cilvēki vegānisma ideju sagremo, kaut arī pakāpeniski. Vismaz mana pieredze, darbojoties šajā sakarā, par to liecina. Ja pirms pāris gadiem tikai retais zināja, kas ir vegānisms un kāpēc kāds kļūst par vegānu, tad tagad, manuprāt, situācija ir diezgan citāda, cilvēki interesējas un lielākas problēmas drīzāk ir praktiskas dabas, saistītas ar atbalsta trūkumu no apkārtējiem utt.
    Ar to, ka tas viss notiek lēni, es samierinos un ceru, ka ieinteresētie dara/-īs lietas labā visu iespējamo, kaut vai, piem., veidojot vegānu ēdamlietu katalogu: http://klab.lv/community/veg/, blogus, iesaistoties diskusijās utml.

    Priecājos par interesi :)

    P.S. Kaut kā piemirsu atbildēt par vergs -> kalps (ja pareizi sapratu, runa ir par abpusēji izdevīgām, taisnīgām attiecībām?). Praktiski tieši par to vakar atbildēju šī jautājuma sakarā: https://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2010/10/13/%E2%80%A2-berniem-un-iesacejiem/#comment-191

  10. Bet pa šiem 10000 gadiem ir vērts pacensties mazāka nodarītā ļaunuma labā :)
    Mani šajā jautājumā vairāk interesē alternatīvas vegānismam, kas man, un taču ne tikai man, ir (vismaz šobrīd) pārāk radikāls.

  11. Ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas pie tā jau strādā, teiksim, PETA un līdzīgas organizācijas to izvērtušas pat par sava veida biznesu – organizē kampaņas pret atsevišķu dzīvnieku izmantošanas praksi, nonāk medijos, saņem cilvēku ziedojumus un sabiedē ražotājus, kas sākumā pastīvējas un tad mīļā miera labad sper soli pretī. Visbiežāk gan konkrētās reformas tik un tā būtu notikušas, jo tās ir tādas, kas rada ekonomiski izdevīgākus ražošanas apstākļus. Piemēram, “gaļas teļa” aizgalda paplašināšana mazina kautķermeņa bojājumus, vistu apdullināšana ar gāzi rada mazāk “brāķu” nekā apdullināšana ar elektrību utt. Labums gan organizācijai, gan ražotājam – “low hanging fruit” ir dabūts.

    Es savukārt izvēlos citu ceļu, kas, manuprāt, ilgtermiņā ir efektīvāks un ļauj izvairīties no mūžīgā riņķa danča ap labturības reformām.

    Alternatīvas vegānismam – kaut kur lasīts, ka daļa budistu mūku, kas neatbalsta dzīvnieku nogalināšanu pārtikas ieguvei, mēdz tomēr ēst, piem., no klintīm novēlušos dzīvnieku gaļu (lai gan tur bija arī minēts par aizdomām, ka ne vienmēr tie dzīvnieki novēlušies paši). Arī filmā Soylent Green apspēlēts kaut kas līdzīgs vienai alternatīvai :)

    Bet ētiskā ziņā es neredzu alternatīvas – vai nu dzīvnieki tiek izmantoti kā resursi vai nē. Diezgan droši varu teikt, ka vegānisms praktiski visiem (vismaz sākumā) liekas radikāls, sarežģīts. Manuprāt, tas ir tikai laika un pieraduma jautājums. Tiem, kas vēlas kļūt par vegāniem, bet nespēj uzreiz spert “lielo soli”, iesaku darīt to pakāpeniski – sākumā pāris dienas nedēļā brokastot bez dzīvnieku izcelsmes produktiem, tad pāris dienas nedēļā tā pusdienot utt., līdz bilde skaidra un var iztēloties sev ēdienkarti katrai dienai. Ja praktiskās zināšanas, motivācija un idejiskais pamats ir radušies, pārvarēt pieķeršanos atsevišķiem produktiem (piem., sieram) ir daudz vieglāk.

  12. Par tiem pelmeņiem tiešām sviests, tur taču gandrīz jebko nedzīvniecisku var grūst iekšā.

    Es saprotu (un atsaukšos arī uz mīļdzīvnieku topiku), ka vegānu ideālais modelis no šīsdienas lauksaimniecības un dzīvniekturēšanas premises ir, ka mēs lēnām atsakāmies no šīm sugām ne tikai no patērēšanas aspekta, bet ļaujam tām izmirt, lai vienkārši nebūtu šo nu teiksim pārsimt potenciāli izmantojamo dzīvnieku veidu. Respektīvi, nodrošinam labus apstākļus visiem (atceries, provizoriski tas ir) kaķiem, suņiem, kas ir patversmēs. Neļaujam tiem vairoties, līdz ar to pazudinot šīs sugas vispār. tas pats ar vistām, govīm etc. Skaidrs, ka savvaļā šīs sugas neizdzīvos, so jāļauj tām izzust. Modelis: Vienīgie dzīvnieki ir savvaļas dzīvnieki. Nepastāv ne suņi, kaķi, vistas, govis etc. Am I at least a bit right?

  13. Par pelmeņiem – var, bet laikam nav pietiekama pieprasījuma, lai ražotu.

    “atsakāmies no šīm sugām” – šķirnēm! :) tas ir cilvēku “roku darbs”, kam ekosistēmā īsti lomas nav. Bet kopumā – jes, jū ār rait! Šajā gadījumā “nepastāv” būtu tas pats, kas “neviens viņus netur īpašumā”.

    “Domestikācija vegānu valodā ir genocīds.” – varbūt precīzāk būtu ~globāla eigēnikas kustība. Tomēr analoģijas ar genocīdu arī nav jauna tēma, starp citu, ir bijusi pat tāda kampaņa:

    Tomēr šim salīdzinājumam ir arī vairāki “caurumi” – skaties raksta pirmo rindkopu + pirmo komentāru: http://human-nonhuman.blogspot.com/2010/08/meatgrinder.html

    ā, un veiksmi botu šaušanā – es šovasar jau apvācu pārsimts piktus mutantus un splaiserus :)

  14. Kaut kā liekas, ka bez suņiem un kaķiem šī pasaule būtu skumjāka, lai gan saprotu ētiskos caurumus šai apgalvojumā. no lolcats? That’s not a world for me :)

    1. Ja, piever acis uz to, ka tas tomēr būtu “mazāks ļaunums”, tad piekrītu, mazliet skumji liekas – tāpēc, ka pierasts. No otras puses, ceru, ka tad būs iemesls mums cilvēkiem vairāk izkopt savstarpējās attiecības.

  15. vispār piemetās depresija. pat ja tiek sasniegts ideālais vegānisms, cilvēks joprojām nosacīti negatīvi ietekmēs dabu un dzīvniekus. lapsas pilsētās utt. mēs esam izjaukuši līdzsvaru, kas atjaunojams tikai ar tā saucamās civilizācijas sabrucināšanu…

  16. nu nē, ir vai nu kaut kāds utopisks civilizācijas pilnbrieds, pagrimums vai pārmaiņas. to, kas ir, nevar salabot.
    vai arī fantastiķu vīzijas par proteīna vistiņu, un dzīvā daba vispār neeksistē :) nekā zaļa…

  17. nedaudz pabojāšu jūsu ideālismu:
    – 5000 g.pr.Kr. ļautiņi (leute, lude) Eiropa sāk pieradināt cūkas un govis lai gaļa vienmēr būtu pie sāniem un nav jāgaiņājās pa pļavām pakaļ cūciņ…
    – nonāk tik tālu, ka jāēd pašiem sevi, – domājams vairāk gan riatualizēts pasāciens…
    – homo sapiens izveidojās par tādu tikai pateicoties tam kā ēda vairāk gaļas…
    Pēdējie pētījumi rāda, ka tiem bērniem kas bērnībā saņēmuši maz dzīvnieku pasaules proteīna palielinās Alcheiemera slimības risks vecumdienās… Zināmās mērā uz to norāda gurna kaula garums vai lielums, tāpēc tie garkājainie ir tie veselīgākie… Arī vecumdienās tieši gaļa nodrošina pilnvērtīgu proteinu, aminoskābju, vitamīnu un mikroelementu balansu uzturā…

    1. Sveiki,
      Lai bojātu manu ideālismu, Jums būs vairāk jāpacenšas :)
      1) Pirms tiem gadu tūkstošiem turīgie un pietiekmi varenie ļautiņi arī sāka turēt cilvēkveidīgos par vergiem, lai būtu vieglāka dzīve. Bet tas nekādi neattaisno to, ka verdzība ir netaisnība.
      2) Diez vai tik tālu nonāk, runa šajā gadījumā ir par justspēju (angliski – sentience), kas augiem nav raksturīga. Bet ja atklāsies, ka varam vēl kādu nevajadzīgu kaitējumu mazināt – kāpēc ne?
      3) Homo sapiens izveidojās par tādu arī pateicoties tam, ka karoja arī viens pret otru.
      Par “pēdējiem pētījumiem” – labprāt apskatīšu aprakstus par šiem pētījumiem, ja varat norādīt, kur tie lasāmi. Man savukārt liekas, ka parasti tiek runāts tieši par holesterīna u.c. dzīvnieku ķermeņu produktos esošu vielu radītām problēmām.
      Piemēram, Latvijā izplatītākie nāves iemesli – sirds un asinsvadu slimības tiek saistītas tieši ar dzīvnieku ķermeņa daļu/sekrētu lietošanu uzturā.

      Piedodiet, diemžēl krievu valotu pārvaldu pavisam vāji, domu (iztulkojot tekstu caur translate.google) sapratu tikai aptuveni. Vai varat īsumā izstāstīt pamatdomu?

  18. Сельское хозяйство

    Основным занятием племен LBK считается подсечно-огневое земледелие. Они селились в долинах рек, наиболее плодородные земли которых использовали для выращивания пшеницы и бобовых. Реже возделывали ячмень, просо, рожь и другие культуры. Поля были небольшими, их размер сравним с огородами[33]. Для изготовления тканей и веревок использовались лён и пенька. Позже из Средиземноморья был привнесен мак. Кроме того, разводили крупный рогатый скот, а также в меньших количествах свиней и коз. Охотились, но собак использовали сравнительно мало. Основные объекты охоты — олень и кабан. Прибегали также к собирательству и рыболовству. На остатках поселений обнаруживают каменные топоры и зернотерки. Обнаружение в погребениях раковин Spondylos свидетельствует о торговых отношениях с южными приморскими племенами.

    Племя могло оставаться в обжитом регионе сотни лет до тех пор, пока естественный рост населения не приводил к утилизации под посевы всех доступных для земледелия земель и истощению почвы. Тогда люди переселялись в менее населенные регионы. Например, в районе Веттерау (Гессен) культура LBK существовала около 400 лет. Вначале здесь было только 14 селений, 53 дома и 318 человек, а под конец — 47 селений, 122 дома и 732 человека, после чего численность населения внезапно упала до начального уровня. Земель, доступных для земледелия, у общины еще было достаточно, из чего исследователи сделали вывод, что лимитирующим фактором была доступность пастбищ для скота[34]. При сравнении с относительно многолюдными неолитическими городами Ближнего Востока можно заключить, что там население жило преимущественно на зерновом питании, а культура LBR — на мясо-молочном хозяйстве.

  19. demiurg, nevajag pārspīlēt. visu var mūsdienās aizvietot. tas, ka tā ir grūtāk un pašam jāpacenšas – tā jau ir cita lieta. nu, vienkāršāk jau ir uzgrauzt vistas kāju , protams…

  20. he, he, frāzes “pētījumi pierāda”, “zinātniski pierādīts” ir tik degradētas… “pētījumi liecina, ka ūdenim ir atmiņa” – izrādās, ka ir tikai viens samērā šaubīgs pētījums :D

    žurnālā “Klubs” kaut kāda persona (ne ta sportists, ne ta kas, pats bijis veģetārietis it kā) klāsta, ka mūsu plattuma grādos bez gaļas nevar un ka veģetārieši tādi bāli un neveselīgi. viņš arī laikam pētījis.
    Aktrises Zeltiņa un Vaļicka arī te nesen līdzīgi klāstīja, ka mūsu platuma grādos jau nu nevarot… arī pētījumi? vai vienkārši slinka aizbildināšanās?:)

    1. Dzivojat, kaa juus (visi vegaani, vegjetaarieshi) kaa veelaties, un mums, galjeedaajiem ar savaam eeshanas tikumiibas paragstundaam netrauceejiet, kaa mees jums nerauceejam.

      1. Netraucēsim tad, kad jūs vairs ar saviem slaucamajiem aparātiem, būriem, aizgaldiem, ķēdēm, kautuvēm, nažiem un dakšiņām utt. netraucēsiet viņus.

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s