Pēdējā laikā tviterī norisinājušās vairākas garas un visai saraustītas sarunas (neizbēgama Twitter blakne) par dzīvnieku tiesību ideju un vegānu pasauli kā tās īstenojumu. Diemžēl nereti uz nopietnas nots sāktās tēmas tiek nobeidzinātas, cenšoties tās novest līdz kādam absurdam secinājumam vai uzrādot neskaidrības, kas rodas, kad ideju cenšas skatīt visplašākā veidā. Pat diskusijām skarot komplicētākas tēmas, tas bieži notiek nevis ar nopietnību un iedziļināšanos, bet kā spēlējoties: “nu, ko dzīvniekmīļi atbildēs uz šo āķīgo jautājumu, hohoho?!” un paliek spriedelēšanas līmenī. Nepamet sajūta, ka ķiķināšana fonā nav dzirdama tikai tāpēc, ka Twitter pašlaik līdz mums nogādā tikai caur klaviatūru pateikto.
Interesanti, vai iesākumā arī LR Dzīvnieku aizsardzības likumu un tā ievadu ar nu jau bezmaz slaveno tekstu “cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku aizsardzību aizsardzību [un] cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt)” apsmēja? No tā taču arī tad izriet “Jā, jā, cienīsim arī baktērijas!” un “tad jau arī zaķis no vilka mežā jāsargā, muahahaha?”. Tādas pārdomas rodas, redzot, kā uz dzīvnieku tiesību ideju reaģē it kā izglītoti, iejūtīgi, domājoši cilvēki, kas nereti apšauba sabiedrībā pastāvošus, bet novecojušus un aplamus priekšstatus.
Mazliet par minēto likuma ievadu: šādi juridiski ne-saistoši, bet vadlīnijas iezīmējoši likuma ievadi esot reta parādība. Atšķirībā no “sasvītrotā”, ar aizsardzības izņēmumiem pieblīvētā un uz dzīvnieku izmantošanu orientētā likuma satura, preambulā paustās vispārīgās prasības lieliski sader arī ar dzīvnieku tiesību un vegānisma ētisko ievirzi. Ja šajās prasībās teikto mēs uztvertu nopietni un nevadoties pēc personiskas ieinteresētības dzīvnieku izmantošanā (garšo desa, patīk medīt, mīlu kažokādas, tirgoju jērus utt.), bet, ņemot vērā dzīvniekus kā sajūtošus indivīdus, tad likuma saturs būtu pilnīgi citāds – saskanīgs ar pasaules skatījumu, kurā dzīvnieki nav cilvēka rīcībā “nodotas” patērējamas lietas.
Ir taisnība, ka dažādas dzīvnieku tiesību ilgtermiņa konsekvences šobrīd ir neskaidrību līmenī. Tomēr nevajadzētu ignorēt, ka ir ārkārtīgi daudz ikdienas gadījumu, kad ir skaidrs, kā varam rīkoties saskaņā ar dzīvnieku tiesību ideju – pārtraucot atbalstīt šo dzīvnieku nepamatotu nogalināšanu, nepamatotu pakļaušanu un nepamatotu izmantošanu. Tas ir relatīvi viegli – nesalīdzināmi vieglāk nekā dzīvniekiem ir tas, kas ar viņiem mūsdienu industrijās notiek. Novēlu mums visiem spēt un gribēt saskatīt, ko varam lietas labā darīt, samierināties ar to, ko pašlaik nevaram ietekmēt, kā arī atšķirt pirmo no otrā.
Dzīvnieku tiesības 
Diezgan tuvu manām pārdomām par tviterī notikušo.
Starp citu, baktērijas nemaz nav dzīvnieki – tīri bioloģiskās klasifikācijas ziņā.
Taisnība. Ja precīzāk, bardaks rodas ap “šajūtošajām būtnēm” – nav jau īsti skaidrs, cik lielā mērā šī kategorija sakrīt ar “dzīvniekiem”. Bet daudz kas tomēr ir vairāk vai mazāk skaidrs.
Sveiki!
Dažas piezīmes. Noteikti nepiederu pie tiem oponentiem, kuri ironizē par dzīvnieku tiesībām. Raugos uz šo ideoloģiju gana nopietni, kā arī uzskatu to par kaitīgu un tālākajās konsekvencēs bīstamu dabai un cilvēku sabiedrībai (vismaz formā, kādā tā tiek piedāvāta šajā resursā atrodamajos materiālos), tāpēc vēršos pret to.
Problēma nav pasākumos, kurus esošās situācijas uzlabošanai rosina īstenot dzīvnieku tiesību atbalstītāji, – daudzi no šiem pasākumiem pilsētu civilizācijas apstākļos ir vēlami un atbalstāmi. Problēma nav pat vegānisma propagandā. Rietumu civilizācija mūsdienās patērē neveselīgi daudz dzīvnieku valsts produktu, tādējādi mēreno veģetārismu var uzskatīt par vērā ņemamu piedāvājumu veselīgam dzīvesveidam. Savukārt vegānisms var būt pieaugušu, veselu cilvēku brīva izvēle līdzīgi daudzām citām brīvām izvēlēm. Īpaši labi, ja to piekopj, apzinoties negatīvās sekas pasaulē, kas masveidā izvēlētos pārtikt no augu valsts produktiem (kaut vai ĢMO uzvaras gājiens).
Problēma, manuprāt, ir, pirmkārt, cilvēktiesību aplūkošanā atrauti no mērķa, ko ar šīm tiesībām vēlas sasniegt, un, otrkārt, pēc formālas analoģijas ar cilvēktiesībām izstrādāt dzīvniektiesības. Cilvēktiesību ieviešanas mērķus var izlasīt, piemēram, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas Preambulā. Šie mērķi paredz, ka tos īsteno ar apziņu, intelektu, izvēles brīvību un empātiju apveltītas būtnes, nevis tikai sajūtoši subjekti. Jā, ir daži izņēmumi, kad šīs tiesības tiek attiecinātas arī uz indivīdiem bez kādas vai vairākām no šīm iezīmēm, bet tās skatāmas kā speciālgadījums cilvēkam, nevis atrauti no tā. Savukārt tiesības kā pašmērķis, kā es uzskatu, ir absurds.
Lai mēs varētu aplūkot “dzīvniektiesības” (faktiski – cilvēka pienākumus pret citām sugām), vispirms jādefinē mērķi, ko ar tām ceram sasniegt. Izejas punkts “verdzība ir ļaunums, tāpēc jānovērš visur, kur vien mēs to saskatām”, nav korekts kaut vai tāpēc vien, ka aplūko verdzību kā absolūtu ļaunumu, nevis ļaunumu konkrētos nosacījumos. Un otrādi – kad mēs saprotam, ka dažos gadījumos sajūtošu būtņu iznīcināšana ir labākais, ko varam izdarīt ekosistēmai (piemēram, kamieļu likvidēšana Austrālijā), ir skaidri jāapzinās, ka šāds risinājums nav pieņemams cilvēku sabiedrībai, pat ja tā ekosistēmu apdraudētu vēl vairāk. Šāda nepieciešamā ļaunuma atzīšana cilvēktiesībām pielīdzinātnās dzīvniektiesībās ir drauds cilvēktiesībām.
Cilvēka attiecības ar citām dzīvajām sugām ir gana sarežģītas, un tās nevar aplūkot pēc shēmām, kādas izmantojam cilvēku sabiedrībā. Būtu vēlams pirms ķeršanās klāt šādām tēmām izlasīt kādu grāmatu par ekoloģiju, piemēram, http://www.gramatizdeveji.lv/index_lv.php?sx=gdb&sadala=6&idd=1580.
“…tālākajās konsekvencēs bīstamu dabai un cilvēku sabiedrībai (vismaz formā, kādā tā tiek piedāvāta šajā resursā atrodamajos materiālos)”
Būtu interesanti uzzināt vairāk pa šīm konsekvencēm. Es personīgi zinu tikai jau aktuālās bīstāmās konsekvences, kas saistās ar sudzistisko dzīvesveidu, piemēram, dzīvnieku produktu patērēšanas negatīvā ietekme uz vidi http://en.wikipedia.org/wiki/Environmental_impact_of_meat_production un vardarbības izpausmes cilvēku starpā, kuras sekmē tas, ka vardarbība mūsu sabiedrībā nav absolūts tabu visās izpausmēs.
“Īpaši labi, ja to piekopj, apzinoties negatīvās sekas pasaulē, kas masveidā izvēlētos pārtikt no augu valsts produktiem (kaut vai ĢMO uzvaras gājiens).”
Kādā veidā pārtikšana no augu kultūrām, no kurām šobdrīd liela daļa tiek izbaroti mājlopiem, veicinās ĢMO uzvaras gājienu, kurš, Jūsuprāt, ir ļaunums?
“Lai mēs varētu aplūkot “dzīvniektiesības” (faktiski – cilvēka pienākumus pret citām sugām), vispirms jādefinē mērķi, ko ar tām ceram sasniegt.”
Neesmu gan patiešām studējis tiesību teorijas nianses, bet man šķita, ka vispārīgais jebkuru tiesību mērķis būtībā ir triviāls – aizsargāt indivīda intereses, līdz ar to jautājums reducējas uz to, vai ir pamatojums citu sugu dzīvnieku intereses nevērtēt nopietni? Kā arī nešķiet vispār korekta atsaukšanās uz viena tiesību dokumentā minētajiem mērķiem, jo līdzīgi arī, lai pamatotu šī dokumenta absurdumu, varētu atsaukties uz vēl senākiem tiesību dokumentiem, kuri neparedzēja tiesības visiem cilvēkiem. Dzīvniektiesībām nav nepieciešami jāizriet no cilvēktiesību mērķiem.
“dažos gadījumos sajūtošu būtņu iznīcināšana ir labākais, ko varam izdarīt ekosistēmai”
Ekosistēmai ir dziļi vienalga, ko mēs tai darām, ekosistēmas saglabāšana ir svarīga sajūtošajām būtnēm, kas tajā dzīvo, līdz ar to, ja patiešām eksistē gadījumi, kad kāds ir jāznīcina, lai nodrošinātu cilvēkiem un citiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi, tad šie gadījumi nav pretrunā dzīvniektiesību ideju. Savādi turklāt, ka šādi izņēmuma gadījumi vispār tiek pieminēti, ņemot vērā, ka lielākoties gadījumu cilvēku radītais kaitējums dzīvniekiem iet roku rokā arī ar kaitējumu ekosistēmai kopumā.
Vēl viena piebilde. Formulējuma “cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku aizsardzību [un] cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt” autori, šķiet, nav gluži labi sapratuši, ko raksta. Par to gan viņiem vajadzētu uzdot dažu labu jautājumu.
Ļoti interesants raksts!
nesaprotu kā vegāni sasaucas ar dzīvnieku tiesībām
Sveiki! Rakstīju par šo jautājumu te: https://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2011/11/01/%E2%80%A2-kas-isti-ir-veganisms/
zinu daudzus, kas ir kļuvuši par vegāniem un pēc tam atkal aizgājuši atpakaļ pie gaļas ēšanas!