• Trīsstāvīgā Darvina diena 2019

Es tiešām esmu ar viņu aizrāvies – Čārlzs Roberts Darvins bija ne vien apbrīnojami rūpīgs dabas pētnieks, bet arī iedvesmojošs un līdzcietīgs sava laika pilsonis. Lai gan, protams, viņš “stāvēja uz milžu pleciem”, dzīvoja vienlaikus ar citiem ievērojamiem pētniekiem un arī viņa pienesumu zinātnei nemitīgi ir pilnveidojuši citi “milži”. Tomēr 12. februāris ir diena, ko atzīmē par godu viņam, un pēdējos gados to atzīmējam arī Rīgā: 2017. gadā ar viņam veltītu Zootehnikuma raidījumu, 2018. gadā ar lekciju par viņa darbu un biogrāfiju, bet 2019. gadā jau “trīsstāvīgi”, heh. Jāpalielās!

Darvina diena Plakats

1. daļa – Latvijas radio 1 ēterā
Vispirms Latvijas radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”, ko vadīja Sandra Kropa, par Darvinu un viņa “mantojumu” runājām ar molekulārbiologu Īzaku Rašalu un filosofu Arti Sveci. Sarunas ierakstu var noklausīties Latvijas Sabiedrisko Mediju arhīvā. Šis raidījums tapa lielā mērā tāpēc vienm, ka raidījuma producentei ieminējos par šādas dienas tuvošanos un manu ieceri tajā sarīkot pasākumu, kur sarunāšos filosofu un biologu. Nav laikam brīnums, ka producente labprāt piekrita šādu jau gatavu ideju īstenot – un rezultātā tas notika radio tiešraidē vairākiem tūkstošiem klausītāju. Juhū!

Zinamais crop

2. daļa – raksts Satori portālam
“12. februāris iezīmē 210. reizi, kad Zeme apriņķo Sauli kopš Čārlza Darvina dzimšanas. Šajā datumā atzīmē Darvina dienu – ar mērķi iedvesmot cilvēkus spriest rūpīgi un intelektuāli drosmīgi. Tās ir svinības par godu atklājumiem un zinātniskai pieejai, publicējot grāmatas, rīkojot izstādes muzejos, lekcijas, zinātnes entuziastu ballītes vai pasniedzot svinīgās vakariņās krāšņu “pirmatnējo zupu” ar visvisādām sugām receptē. Arī viņš pats studiju gados bijis “Gardēžu klubā”, kas nodarbojās ar kulināro apvāršņu paplašināšanu – ēdot garšas kārpiņām iepriekš nepazīstamus dzīvniekus. Par to arī būs šis stāsts – par Darvinu un citiem dzīvniekiem – kā barojošu vielu pārdomām. Biogrāfiskā ekskursā iezīmēšu retāk dzirdētas nianses, kas papildus zināmajam viņa ieguldījumam Darvinu padara uzmanības vērtu joprojām. Laikā, kad, iespējams, vairāk nekā jebkad vajadzīga rūpīga, faktos balstīta domāšana, pieticība cilvēka pašvērtējumā, pacietība nezināmā priekšā un līdzcietība pret savējiem un pārējo sugu būtnēm.”
Pārējais lasāms te: “Darvina saldie bruņurupuči“.

Sator screenshot

3. daļa – saruna ar filosofu un paleontologu
Sadarbībā ar zinātnes un kritiskās domāšanas entuziastiem no SkeptiCafe Darvina dienas vakarā sarīkojām plaši apmeklētu sarunu pasākumu “Evolucionējam kopā!” ar diviem Latvijas Universitātes pētniekiem. Pirmais no viņiem bija filosofs Artis Sveci, kurš ir arī 19.gs. naturālisma pētītājs un ētikas, kritiskās domāšanas un cilvēka/dzīvnieka nošķīruma tēmu pasniedzējs, kas mani un daudzus citus iepazīstinājis ar dzīvnieku aizstāvības ētikas piņķeriem. Otrs – paleontologs Jurijs Ješkins, Ventastegas un arheopteriksa pazinējs, ko drīzumā intervēšu Zootehnikumam sīkāk par aizvēstures dzīvniekiem, fosīliju izpēti utt. Zemāk redzamā video ieraksta sākumā – sarunājos ar viesiem, uzdodot iepriekš sagatavotus jautājumus, bet otrajā daļā iesaistās arī skatītāji. Patīkamu evolucionēšanu!
Sarunājāmies par vēsturi, zinātni, ētiku, reliģiju, Darvina dzīvi, mūsdienu tehnoloģijām un daudz ko citu saistībā ar atklājumiem un dzīvības izpēti: video ieraksts.

Evolucionejam kopaa Video

Kas notiks Darvina dienā 2020?

Varbūt neliela dokumentāla filma par evolūciju, dabisko atlasi un sugu radniecību? Varbūt drukāts izdevums lietošanai skolās? Laiks rādīs. Un, cerams, ka ne tikai sadarbojoties tikai ar vīriešiem visu laiku. Bet diezgan skaidrs, ka šo dienu atzīmēt vajag, to ieviešot kā regulāru mūsdienīgu tradīciju. Tā palīdz veicināt gan zinātnes izpratni sabiedrībā, gan kritisko domāšanu, turklāt dod iespēju parādīt, kā tas viss saistīts ar dzīvnieku aizstāvību – kas nebija sveša arī pašam šo svinību vaininiekam.

Lai šo visu darītu, es kopš 2019. gada sākuma vairs nestrādāju “normālu” darbu. Es vēlos strādāt pie tā, kas man liekas svarīgāk. Ja vari mani atbalstīt finansiāli kaut vai ar 1 $ mēnesī, šeit ir tāda iespēja: Patreon.com/Sndris

Čārlzs Darvins (1809-1882) un Krišjānis Barons (1835-1923) bija laikabiedri un vismaz otrais par pirmo zināja.

P.S. Šis arī te jānoglabā, lai nepazūd Feisbuka akacī:

Izrādās, ka Krišjānis Barons, kas rakstīja par folkloru, valodu, pedagoģiju un aktuālajām dabaszinātņu tēmām, kā arī apkarojis dažādas māņticības un recenzējis industriālo sasniegumu izstādes, jau 1862. gadā “Pēterburgas Avīzēs” publicēja pirmo rakstiņu latviešu valodā par dabiskās izlases teoriju: “Mūžīgs kaŗa lauks” – diezgan gleznaini: http://historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp. Tas notiek nieka ~trīs gadus pēc Darvina “Par sugu izcelšanos” izdošanas, kas ir samērā drīz tam laikam.

Atpakaļskatā uz tā laika kontekstu prasās pēc pāris piezīmēm:

1) Barona atstāstā dabā valda nemitīga cīņa (Darvins pats arī rakstīja par “the war of nature”) – “Kur vien acis metam, visur ieraugām mūžīgu kaŗu starp dabas radījumiem.” Daba esot viens “liels kaŗa lauks, kur viens ar otru cīkstās, viens otru meklē nomākt, nevien caur savu stiprumu un plēsību, bet arī caur savu lielāku vaislību, caur savu sīkstāku dzīvību, caur savu žiglāku barības panākšanu un tā j.pr.”.
Mūsdienu bioloģija tomēr aizvien vairāk uzrāda, ka dabā vienlaikus ir arī daudz sadarbības un simbiozes, kam līdz šim pievērsts pavisam maz uzmanības. Sadarbība notiek ne vien vienas sugas ietvaros, bet nereti arī starp pavisam atšķirīgām sugām, īpaši apstākļos, kas ir tālāk no ekstremāliem, dzīvībai mazāk piemērotiem.

2) Barona teksta noslēgumā parādās arī tam laikam diezgan raksturīgās spekulācijas par rasu hierarhiju, kas vēlāk caur nacismu pārauga reālā vardarbībā. Cik zinu, Darvins neko tādu nav rakstījis un noraidījis ideju par “progresa” pastāvēšanu dabā un virzību uz “pilnīgākām” formām – dzīvības formu pārveidošanās notiek lielākoties nejauši, pielāgojoties ārējo apstākļu izmaiņām. Taču Barons raksta: “Pēdīgi lai vēl lūkojam uz cilvēku cilti. Zvērus un citus pretiniekus tā drīz pārspēja, tik atlikās viens pilnīgs ienaidnieks – cilvēks pats. (..) Voi zemākas cilvēku slakas (Rassen) jau bojā gājušas, kamēr cilvēku cilts pastāv, to nemākam teikt; bet starp tagadējām slakām liela cīkstēšanās. (..) Ja mēs garā vēl uz priekšu, uz nākošiem laikiem, lūkojam, tad ieraugām atkal cilvēku slakas, kas miesīgi un īpaši garīgi pārākas par šinējām.” Mūsdienu izpratnē šādi minējumi ir nepamatoti, taču 19. gadsimtā (salīdzinoši nelielo zināšanu kontekstā) diezgan izplatīti.

3) E. Šillers, kura sastādītajā krājumā (“Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca”, 1928.g.) teksts publicēts, norādījis: “Raksturīgi, ka paša cilvēka celšanās no dzīvnieku valsts nav apskatīta Kr.Barona rakstiņā. Šis jautājums bija baznīcai pārāk bīstams, lai par to iedrošinātos klaji runāt pat “Pēt. Avīzes”.” Bet tas tomēr nav pārsteidzoši – pat Darvins salīdzinoši progresīvajā Lielbritānijā tikai 12 gadus pēc “Sugu izcelšanās” publiskoja savus secinājumus par Homo sapiens un pārējo primātu (un citu sugu) kopīgo izcelsmi darbā “Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase” (1871). Darvins vilcinājās par to atklāti runāt, vairoties saasināt domstarpbības ar daudzajiem reliģiozajiem zinātniekiem un baidoties izraisīt to globāla mēroga pasaules izpratnes “karu”, kas neizbēgami galu galā tomēr sākās. Lai gan viņš deva mājienus, ka evolūcijas teorija tikpat labi varētu būt attiecināma arī uz cilvēkiem, pavisam iespējams, ka Barons līdz tam neaizdomājās – nav gan arī skaidrs, vai viņš lasījis oriģinālu vai jau kādu pārstāstījumu, un patiesībā tekstā nav pat pieminēts Darvina vārds. Bet paldies Krišjānim tik un tā.

Tekstā arī maza norāde, ka vēl tajā laikā krāsu mēdza saukt par “spalvu” – šo vārdu tādā nozīmē šobrīd laikam lieto tikai lietuvieši: “Zaļi kukaiņi uz lapām un brūni uz koku mizas drīzāki un vieglāki uz priekšu top, nekā kukaiņi no citādas spalvas”.

Plakāts 2018. gada pasākumam / lekcijai. Zvēru autore: Sabīne Moore.

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s