• Reportāža no dietologu diskusijas par vegānismu

Papildināts: L. Neimane piekrita intervijai – ierakstu klausieties šeit.

12. februārī “Turībā” notika pasākums “Viedokļu rings: Vegānisms – uzturs un ētiskie aspekti”, kur piedalījās pazīstamie dietologi Dr. Andis Brēmanis (LV Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs) un Dr. Lolita Neimane (Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas prezidente, RSU lektore). Iespējams pat, ka viņi ir valstī ietekmīgākie uztura speciālisti, tāpēc šis pasākums man šķita īpaši svarīgs. Zālē nebija viegli atrast brīvu krēslu un rīkotāji jau pa dienu FB ziņoja, ka pieteikšanās beigusies, vietu nav. Domāju, ka ne es vienīgais biju pārsteigts par šāda pasākuma tapšanu, it īpaši pieteikto ētikas aspektu dēļ. Lai gan vienlaikus – pašreizējā vegānisma un dzīvnieku aizstāvības uzplaukuma laikā šāda saruna bija jau pašsaprotami vajadzīga.

Pēc vispārīgā ievada un terminu skaidrojuma klausītājiem tika pasniegta vilšanās: par spīti nosaukumam nekāda viedokļu cīņa nav gaidāma, jo ne viens, ne otrs neesot izteikti par vai pret šajā jautājumā (kā latviskot “eyeroll”?), lai gan pasākuma gaitā attieksmes tomēr iezīmējas.

Piemēram, Brēmanis iesākumā, runājot par vegānismu, vairākkārt, it kā nejauši un netieši iestarpināja vārdu “radikāls”, vienubrīd deva mājienu, ka tā ir tāda dīvainība, līdzīgi kā citas lietas daudzveidīgā sabiedrībā. Par to pēc tam tika jautāts no zāles, bet viņš raustīja plecus, tas viss tā nejauši, hah. Bet tomēr paskaidroja, ka ar to domājis, ka tas VAR kļūt radikāli, teiksim, kad cilvēks “meklē katrā kapsuliņā, vai tik tur nav kaut kas klāt”. N. uz to atbildēja: “Bet tas taču ir īsts vegāns. Kāpēc kaut kas “radikāls”?”.

Pašā noslēgumā B. vēl visam izrunātajam pievienoja tādu kā “stāsta morāli”: pasaulē vērojama ne tikai sugu daudzveidība, bet arī dažnedažādas kultūras un uztura paradumi, daži ēd roņus, citi tropu augļus utt., katrs atrod sev derīgo. Droši vien caur šo arī var labāk saprast viņa nejaušo ieminēšanos par “dīvainību” – vienkārši kaut kas neparasts.

B. vairākkārt uzsvēra, ka jārūpējas, lai uzturs būtu daudzveidīgs, minēja vispārīgus veselīga uztura principus un fiziskas aktivitātes. Atsaucās arī uz salīdzinošo anatomiju: cilvēks vislīdzīgākais visēdājiem, kam pamatuzturs ir augi un bonusā dzīvnieku izcelsmes produkti, bet, šķiet, piekrita Neimanei, ka vajadzētu tos lietot stipri mazāk nekā pieņemts, ne vairāk par 50 g gaļas dienā.

N. jūsmoja par pēdējās nedēļās sev atklāto informatīvi un produktu daudzveidību (piem., aļģu produktiem), bija gatavojusies pasākumam gan saturiski, gan praktiski. Tomēr arī drusku kaunīgi atzina, ka īstajā šī vārda nozīmē vegāns tomēr viņa laikam nebūs, jo ļoti patīk valkāt zīdu. Teica arī, ka viņai ir ādas apģērbs, bet, piemēram, ādas jaku nolēmusi uz pasākumu nevilkt – aiz cieņas. Un vispār viņa ļoti cienot veģetāriešus un vegānus. Pat atvainojās par tikko medijos bijušo virsrakstu ziņai par pasākumu: “Vegānam ir jābūt ļoti izglītotam cilvēkam” – tas esot pārpratums, viņa neuzskata, ka uz vegāniem attiecas stipri lielāka prasība atbildīgi izturēties pret savu uzturu un veselību. Un vispār: “Man aizvien vairāk patīk šī ideja un augu produktu daudzveidība!” un slimnīcu ēdienkartē vajadzētu iekļaut daudz mazāk gaļas, tā tur aizķērusies no padomju laikiem, kad svara pieaugums, izrakstoties no slimnīcas, tika vērtēts kā sasniegums. Izteica arī atbalstu tam, ka neveselīgās lietas būtu dārgākas, veselīgās – lētākas.

Pirms pasākuma tika ziņots, ka pieteikšanās beigusies, vietu nav.

Atbildot uz jautājumu: Vai pie jums ir nākuši klienti, kas grib kļūt par vegāniem?, abi teica, ka nē un visi nobrīnījās. Manuprāt, tas varētu būt saistīts ar to, ka ir daži citi dietologi, kam par šo tēmu bijušas publikācijas un, piemēram, “Vegan Latvia” grupā iesaka doties tieši pie tiem, kas jau medijos apliecinājuši savu izpratni un atbalstošu attieksmi. Protams, arī tas, ka vegāni joprojām ir statistiski reta parādība. N. piebilda, ka vegāni paši bieži vien ir ļoti izglītoti un varbūt viņiem konsultāciju nemaz īsti nevajag.

Tika arī uzsvērta vajadzība pēc kvalitatīvas informācijas medijos, šobrīd tās trūkst, tāpēc arī pastāv mīti un aizspriedumi. N.: “Dietologu uzdevums ir izglītot!”. Vēlāk, atbildot uz manu jautājumu, viņa arī atzina, ka noteikti nākotnē taps arī Veselības ministrijas ieteikumi veselīgam vegāniskam uzturam – līdzīgi kā tikko izdotā brošūra “Ieteikumi veselīgam veģetāram uzturam”, ko atradu kādas skolas skolotāju istabā, blakus bukletu kaudzītēm par smēķēšanas atmešanu un attiecībām / seksuālo veselību. Cerams, nebūs jāgaida vēl 10 gadi, jo veģetāra uztura vadlīniju ziņā Latvija, manuprāt, bija stipri atpalikusi.

N. nokritizēja nutricioloģijas nejēdzības (kas nesen dabūja pa mizu arī no Re:Baltica), uzsvēra arī, ka ir ļoti svarīgi saglabāt skaidru nopietnas uztura zinātnes nošķīrumu no visa pārējā un neļauties vēlmei “meklēt diagnozes Gūglē”. Teica, ka ir bijušas pacientes veģetāriete ar dzelzs anēmiju. Citas piebildes: kopumā ēdam stipri par daudz, pieejā uzturam joprojām šur tur valda PSRS izpratne, lai gan daudz mainījies, līdz ar to grūtāk arī sniegt vispārīgus uztura ieteikumus. Bet diskusijas nosaukumā solītie ētiskie aspekti dalībnieku un moderatores teiktajā tā īsti neparādījās.

Beigās izmantoju arī iespēju parunāties privāti.

Jautājumu daļa:

“Vai vegānisks uzturs var būt pilnvērtīgs parastam, normālam cilvēkam?” Atbilde no B.: būs lietas, kas rūpīgi jāpārdomā, piemēram, B12, D, garajām omega taukskābēm, dzelzi, tas viss ir jāpārdomā. Atbilde no N.: “Esmu nedaudz šaubīga par zīdaiņiem, lai gan varbūt zinātne mani pārliecinās. Jo es nezinu nevienu savā vecuma cilvēku, kam abi vecāki būtu bijuši vegāni. Jāskatās, ko laiks rādīs, nezinu.” B. piebilde – profesoram Danilānam šajā sakarā ir teiciens: pie labas apstākļu sakritības arī vegāns var nodzīvot tikpat ilgu mūžu kā vegāns (zālē ieskanas smiekli).

Tālāk liela daļa jautājumu bija par konkrētiem produktiem (eļļas, cukurs utt) vai uzturvielām. Mazliet par vegāniska uztura piemērotību sportistiem un pusaudžiem, uzturu skolās. Arī piebilde, ka mūsdienās B12 tiek pievienots jau lopbarībai. Abi atbildēja arī, ka nav novērojuši, ka vegāniem būtu vairāk veselības problēmu nekā pārējiem, ieteica pa laikam veikt analīzes utt.

Uz otru manu komentār-jautājumu, ka nebija praktiski nekas par ētiku un varbūt, ņemot vērā industriālās lopkopības sekas uz dzīvniekiem un aizvien biežāk minētās klimata ietekmes, mums vajadzētu ieteikt cilvēkiem samazināt dzīvnieku produktu īpatsvaru, abi atbildēja izvairīgi. B. teica, ka ētiskumam jāizpaužas tā, ka, piem., neaudzējam vistas tikai filejas dēļ, bet “ēdam visu vistiņu”. N. laikam īsti nesaprata manu jautājumu un teica, ka lopkopību jau tā vienkārši neaizliegsi (“vismaz paredzamā nākotnē es to neredzu”) un tas viss ir piņķerīgi politisks temats, kam būtu milzu pretestība, kas balstās arī vājā izpratnē par uzturu. Tā kā principā viņai laikam nebūtu iebildumu pret dzīvnieku audzēšanas pārtraukšanu, lai gan es tik pamatīgu jautājumu nemaz neuzdevu.

Izskanēja arī jautājumi par klimata krīzes potenciālo ietekmi uz uztura ieteikumiem un to, ka lopkopībai ir milzīgs atbalsts no subsīdijām, ko varbūt vajadzētu samazināt.

Kopumā saruna man šķita pārāk vispārīga, pļāpīga un sarunas vadītāja īsti nelūdza turēties pie vegānisma tēmas, bet klausītāji izmantoja iespēju konsultēties par viņiem interesējošiem šaurākiem jautājumiem. Bet vismaz netika pateikts praktiski nekas nosodošs, kritisks, neizskanēja šaubas par vegāniska uztura pietiekamību. Kas ir ļoti forši, ņemot vērā, ka šie ir vadoši dietologi, kam ir tieša ietekme uz valsts oficiālo nostāju uztura ieteikumos. Lai gan gribējās fokusētāk un intensīvāk, priecājos par šo pasākumu, svarīgs punkts vegānisma normalizēšanas līkločiem Latvijā – divi uztura zinātnes smagsvari draudzīgi parunājās par to, ka vegānisma bubulis nav nemaz tik baiss. Un nākotne rādās pavisam pozitīva.

***

Beigās arī dabūju Lolitas numuriņu, hah. Sarunāju, ka atnāks uz interviju Zootehnikums, tur arī uzdošu kaudzi ar konkrētiem jautājumiem, jo tēmu kontrole šoreiz būs MANĀS ROKĀS! /dēmoniski smiekli aizskan tālumā/

(Teksts sākotnēji publicēts Facebook, kur izvērsās arī neliela diskusija)

Tikko izdotais Veselības ministrijas buklets, ko atradu kādas skolas skolotāju istabā. Gribētos ticēt L. Neimanei un cerēt, ka nebūs ilgi jāgaida līdzīgs par vegānisku uzturu.

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s