Jaunie veselīga uztura ieteikumi: labvēlīgāki arī dzīvniekiem?

Papildināts: Šeit lasāmo tekstu audio formātā un kopā ar 4 uztura speciālistu viedokļiem varat noklausīties Zootehnikuma 25. jūlija raidījumā!

LR Veselības ministrija ir izstrādājusi un publicējusi jaunus veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem – vecie bija no tālā 2008. gada, lai gan saturiski daudz tie neatšķiras. Tomēr atšķirības, ko pamanu, manuprāt, ir uzmanības vērtas, tāpēc piedāvāju savas nespeciālista pārdomas par to – un aicinu uz diskusiju. Ieteikumos runā arī par sāls, cukura, ūdens un alkohola patēriņu, kā arī fiziskajām aktivitātēm, taču šeit es fokusējos vairāk uz norādēm un atzinumiem saistībā ar dzīvnieku un augu izcelsmes pārtiku.

Ēdam vairāk augus

Spriežot pēc LSM raksta par šo notikumu, šķiet, galvenais ieteikums no uztura speciālistiem ir “ēdiet vairāk dārzeņus un augļus!” un kā pamatojums tam tiek minēts 2018. g. pētījums par Latvijas iedzīvotāju uztura paradumiem. Tas liecina, ka svaigus dārzeņus ikdienā lieto tikai “nedaudz vairāk kā trešdaļa (36%) pieaugušo, bet augļus un ogas – vien ceturtā daļa (24%).”

Līdz ar to nav brīnums, ka (citāts no LSM ziņas): “Lai nodrošinātu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu, jāatceras par daudzveidību un ikdienas ēdienkarte jāpapildina, sākot ar sakņu un lapu dārzeņiem un zaļumiem un beidzot ar dažādiem augļiem un ogām. Dārzeņus un augļus ieteicams iekļaut katrā galvenajā ēdienreizē, kā arī uzkodu laikā. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie svaigie augļi un dārzeņi.” Ministrijas ieteikumu dokumentā par to arī teikts “Samaziniet dzīvnieku izcelsmes tauku lietošanu uzturā, t.sk. treknas gaļas, sviesta patēriņu. Labāk izvēlieties augu eļļas.”

Tas gan nenozīmē, ka ministrija iesaka izslēgt no uztura dzīvnieku izcelsmes produktus, turklāt vadlīniju dokumentā (tāpat kā 2008. g. versijā) arī teikts, piem., “Zivis ēdiet vismaz divas reizes nedēļā”. Bet, palielinot augu pārtikas daudzumu uzturā, likumsakarīgi, ka samazinātos arī no dzīvniekiem apēstais, vai ne?

Iezīmējas arī viena kvantificējama, izmērāma atšķirība: 2008. gadā “ieteicamais liesas gaļas daudzums nedēļā ir 300-600 g”, bet 2020. gadā maksimālais daudzums ir samazināts līdz 500 g nedēļā – minimālo daudzumu nemaz vairs nenorādot. Varbūt tas ir saistīts ar nākamo teikumu, kāds atrodams tikai jaunajos, bet ne vecajos ieteikumos: “Atsakoties no gaļas vai zivs lietošanas uzturā, ieteicams rūpīgi pārskatīt savu ikdienas uzturu, lai pārliecinātos par visu nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu ar citiem pārtikas produktiem”. Šī teikuma beigās ir atsauce uz 2017. g. beigās publicētajiem Veselības ministrijas uztura ieteikumiem veģetāriešiem, kuri, protams, 2008. g. vēl neeksistēja. Tā gan arī ir vienīgā norāde uz šo dokumentu un iespēju – bet vismaz ir! Skaidri pateikts tas nav (kāpēc ne?), bet no tā var secināt, ka mūsdienās arī ir “nulle grami gaļas” uztura speciālistu skatījumā ir pavisam pieņemams variants.

Varbūt ieteikumos vajag skaidrāk ar saitēm norādīt, ka ir pieejami arī atsevišķi ieteikumu materiāli: vecākiem cilvēkiem, veģetāriešiem un grūtniecēm? Ņemot vērā, ka izstrādāti jauni vispārīgie ieteikumi, droši vien jāveic korekcijas arī daļā iepriekšējo materiālu, piem., “Manai sirdij garšo” saturā norādot, ka maksimālais gaļas daudzums nedēļā ir 500 nevis 600 grami un minimālais var būt arī nulle grami.

Ēdiena vieta ir šķīvī, nevis piramīdā

Uztura speciālisti aicina pieturēties pie t.s. šķīvja principa kādreizējā piramīdas principa vietā – citur pasaulē šī pāreja notiek jau vismaz kopš 2011. gada. Jaunā, daudzviet pasaulē izmantotā uztura shēma (piemēram, arī Kanādā) aizvieto veco shēmu. Šķīvja principam dod priekšroku, jo tas ir cilvēkiem saprotamāks un viegli īstenojams katrā maltītē. Tajā arī vairs netiek atsevišķa sadaļa piešķirta gaļai – kā tas nereti bija agrāk. Tagad papildus augļiem, dārzeņiem un graudaugiem ir olbaltumvielu avotu sadaļa, gaļai un citām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām vairs atsevišķa sadaļa nav atvēlēta. Vairs nav arī atsevišķa segmenta taukiem un eļļām, kas bija piramīdas šaurajā virsotnē.

Pieļauju, ka tā ir arī laba ziņa dzīvnieku aizstāvībā, jo šāds iedalījums biežāk paredz ieteikt nevis, teiksim, tieši gaļu un piena produktus, bet gan olbaltumvielu avotus pēc cilvēka izvēles – arī visdažādākos pākšaugus: zirņus, pupiņas, lēcas, kā arī riekstus. (Nesenā sarunā ar kādu farmaceitu uzzināju, ka līdzīgi novecojusi Latvijā ir arī zāļu izrakstīšana: ārsti izraksta nevis vispārējo medikamenta veidu kā, teiksim, Lielbritānijā, bet jau konkrētu produktu.) Manuprāt, vecajā uztura piramīdas modelī cilvēka iespēja izvēlēties starp augu un dzīvnieku ēšanu nebija tik skaidri saprotama, lai gan tas arī ir atkarīgs to tā, kā jaunā ieteikumu shēma tiek aprakstīta. Teiksim, LSM publicētajā rakstā kā olbaltumvielu avotu piemēri ir minēti tikai dzīvnieku produkti, bet ministrijas ieteikumos pie tiem ir skaidri norādīti arī “pākšaugi, rieksti un sēklas”.

Šķīvja principu var ļoti viegli un uzskatāmi ilustrēt, taču diemžēl Veselības ministrijas materiālos un mājaslapā man tādu špikeri neizdevās atrast, tas ir tikai aprakstīs. Bet tikmēr citi jau pacentušies, piem., “Ķekavas” vistu gaļas lapā ir uzzīmēts šķīvja princips, kur olbaltumvielu sadaļā treknu vietu ieņem, protams, vista, kā arī zivs un govs, bet pākšaugi vai rieksti nav pat pieminēti.

Ieklausāmies pasaules ekspertos

Izrādās, ka 2008. gada ministrijas ieteikumos neparādās neviena pati atsauce, nav minēta neviena veselības veicināšanas organizācija vai institūcija, kuras datos ieteikumi balstīti. Šoreiz tas ir mainījies: 13 lpp garajā dokumentā ir 20 atsauces gan uz Latvijas, gan pasaules mēroga avotiem, kā arī pats ieteikumu dokuments pēc satura punktiem, šķiet, balstās šajā Pasaules Veselības organizācijas ieteikumu kopsavilkumā. Ņemot vērā nenoliedzamo saikni starp šiem tekstiem, ir amizanti pamanīt atšķirību pašā pirmajā punktā. PVO raksta: “Izvēlieties daudzveidīgu, uzturvielām bagātu uzturu, dodot priekšroku augu, nevis dzīvnieku izcelsmes produktiem”, savukārt Latvijas versija: “Ik dienas dažādojiet savu uzturu.” – lai gan pārējie punkti lielā mērā sakrīt.

Pašos ieteikumos tas skaidri neparādās, bet LSM raksta ievadā teikts, ka “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem izstrādātas saskaņā ar Ziemeļvalstu uztura rekomendācijām un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.” – var noprast, ka to teikusi ziņas ievadā minētā ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Iespējams, daudziem tas neko nenozīmē, bet tie, kas seko uztura speciālistu nostādnēm saistībā ar augu valsts uzturu, varbūt zina, ka Ziemeļvalstu uztura rekomendācijās ir pausts atbalsts gan pārdomātam veģetāram, gan vegāniskam uzturam – atzīstot, ka tas satur visu cilvēka veselībai vajadzīgo (it īpaši 129. lpp). Savukārt PVO ir “noteikusi gaļas produktus, piemēram, desas, kūpinātu gaļu u.c. par vēzi izraisošiem jeb kancerogēniem produktiem.” (jā, arī tas ir citāts no Latvijas dietologu ieteikumiem!), turpat arī īsa norāde par dzīvnieku produktu saikni ar otrā tipa diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Ņemot vērā, ka šī gada pavasarī LDUSA vadītāja Lolita Neimane gan publiskajā diskusijā, gan “Zootehnikuma” sarunā ar mani teica, ka jau ir rosinājusi Veselības ministriju pievērsties arī jautājumiem par vegānisku uzturu, manuprāt, šie ir daudzsološi jaunumi. Varētu gaidīt, ka Latvijas speciālistu atzinumi un ieteikumi atspoguļos minēto ārzemju ekspertu nostāju, atzīstot sabalansētu augu valsts uzturu kā pietiekamu – un dodot Latvijas iedzīvotājiem skaidru atbildi uz jautājumu “Vai tad cilvēkam nav obligāti jāēd dzīvnieku produkti un var pārtikt no augiem vien?”. Turam īkšķus (un acis vaļā)!

Ko jūs domājat par jaunajiem ieteikumiem?

***
Ja vēlies atbalstīt manu darbu: http://patreon.com/Sndris

Veselības ministrijas publicitātes materiāls.

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s