Apvienotā Karaliste atzīst, ka astoņkāji un vēži spēj just sāpes, jāaizsargā ar likumu

#ZooZiņa: Atzīstot, ka astoņkāji, krabji un vēži spēj piedzīvot sāpes un ciešanas, Apvienotās Karalistes valdība pievienojusi šos dzīvniekus sajūtošo būtņu sarakstam. Tas nozīmē, ka arī uz viņiem tiks attiecināti dzīvnieku aizsardzības principi.

Ekspertu komisija no prestižās Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas caurskatīja 300 zinātniskus pētījumus, kuros izvērtēta dzīvnieku justspēja, un secināja, ka galvkāji (piem., astoņkāji, kalmāri un sēpijas) un desmitkājvēži (piem., krabji, omāri un vēži) ir dzīvnieki, pret kuriem vajadzētu izturēties kā pret justspējīgām būtnēm.

Mugurkaulnieki dzīvnieki Apvienotajā Karalistē jau visi ir skaidri atzīti par justspējīgām būtnēm jaunajā dzīvnieku aizsardzības un labturības likumdošanā, par ko notiek debates.

Jaunais priekšlikums, kas vēl nav iekļauts likumā, paredz izveidot arī Dzīvnieku justpējas komisiju (Animal Sentience Committee), kuras uzdevums būs ziņot par to, cik veiksmīgi valdības lēmumi tiek ņemti vērā, rūpējoties par sajūtošo dzīvnieku labklājību. Tas viss paredzēts kā daļa no šī gada maijā publiskotā iespaidīgā britu “Rīcības plāna dzīvnieku labklājības veicināšanai” .

Ko tas reāli nozīmēs?

Ziņojumā teikts, ka omārus un vēžus vairs nevajadzētu ļaut vārīt dzīvus, kā arī galvkājiem un desmitkājvēžiem būs jāatiecina “labākā transportēšanas, apdullināšanas un nokaušanas prakse”.

Kā izvērtēja dzīvnieku justspēju?

Ziņojumā aprakstīti astoņi atšķirīgi veidi justpējas novērtēšanai, ieskaitot spēju mācīties, sāpju receptoru esamību, saiknes starp sāpju receptoriem un noteiktiem smadzeņu apgabaliem, reaģēšanu uz pretsāpju un anestētiskiem līdzekļiem un uzvedības izvērtēšana, piemēram, spēja samērot riskus un ieguvumus. Secinājums: pierādījumi astoņkāju justspējai ir “ļoti spēcīgi” un “spēcīgi” vairumam krabju. Par citiem šo abu grupu dzīvniekiem (sēpijām, kalmāriem, omāriem utt) pierādījumi esot pietiekami, lai gan ne spēcīgi. Kāpēc? Jo ne par visām šīm sugām ir veikti vienlīdz plaši pētījumi, piem., praktisku un ģeogrāfisku iemeslu dēļ.

Avots:
GOV UK, “Lobsters, octopus and crabs recognised as sentient beings“.
CNN, “Lobsters and crabs are sentient beings and shouldn’t be boiled alive, UK report says.

Attēls:

Kontekstam: ziņa par 2021.g. maijā publicēto Apvienotās karalistes “Rīcības plānu dzīvnieku labklājības veicināšanai”, sākotnēji Zootēkas FB lapā, 2021.05.13.:

Lielbritānijā valdība iesniegusi parlamentam likumprojektu “Rīcības plānu dzīvnieku labklājības veicināšanai”

Papildus daudziem uzlabojumiem konkrētās tēmās tas nosaka likumā atrunāt, ka dzīvnieki ir sajūtošas būtnes, kas spēj just baudu, sāpēs un bailes – gluži kā vakardienas ziņā par likumu grozījumiem Spānijā. Daļa no plānotajiem uzlabojumiem:

Attiecībā uz mīļdzīvniekiem:
• ieviest obligātu čipēšanu kaķiem
• izveidot darba grupu mīļdzīvnieku zādzību apkarošanai
• novērst kucēnu kontrabandu, pastiprinot ievešanas noteikumus
• aizliegt tālvadības elektrošoka kaklasiksnas, ko izmanto dresūrai
• turpināt licencēt dzīvnieku saudzētavas, glābšanas un jaunu māju atrašanas centrus (t.sk. kaķiem, suņiem un zirgiem)

Savvaļas dzīvniekiem:
• aizliegt primātu kā mājas mīļdzīvnieku turēšanu
• novērst nelegālo izklaidi “zaķu ķeršanu”, ko veic ar suņiem
• izstrādāt likumus, kas ierobežo līmes slazdu lietošanu
• finansēt savvaļas sugu saglabāšanas projektus
• izskatīt svina munīcijas ierobežošanu medībām jebkurā vidē

Ārvalstu dzīvnieku aizsardzībai:
• aizliegt apdraudētu sugu medību trofeju importu
• aizliegt ziloņkaula tirdzniecību, ieviešot īpašu likumu
• aizliegt haizivju spuru importu un eksportu
• izskatīt pīļu un zosu aknu pastētes “foie gras” tirgošanas aizliegumu
• aizliegt Lielbritānijā reklamēt izjādes ar ziloņiem un citas nepieņemamas ārvalstu prakses, kurās netiek nodrošināta dzīvnieku labklājība.

Lopkopībā izmantoto dzīvnieku labklājībai:
• pārtraukt dzīvu dzīvnieku eksportu uzbarošanas un kaušanas nolūkiem (nav teikts, ka aizliegs eksportēt pavairošanai)
• ieviest uzlabojumus dzīvnieku pārvadāšanai
• dot policijai plašākas pilnvaras, aizsargājot fermu dzīvniekus pret bīstamiem vai nekontrolējamiem suņiem
• izskatīt mājputnu turēšanu sprostos un cūku māšu turēšanu t.s. grūtniecības sprostos” (nav teikts, ka aizliegs)
• uzlabot dzīvnieku labklājības prasības nokaušanas laikā
• stimulēt (ar papildu subsīdijām?) lopkopjus uzlabot dzīvnieku veselību un labklājību ar nākotnes lauksaimniecības politiku.

Lielbritānijas vides sekretārs Džordžs Jūstiss (George Eustice) 20 lapas garā likumprojekta ievadā raksta: “Mēs esam dzīvniekus mīloša nācija un bijām valsts, kas izplatīja pasaulē dzīvnieku aizsardzības likumus. [..] Kā neatkarīga nācija mēs tagad varam spert iepriekš nebijušus soļus uz priekšu, lai turpinātu mūsu izcilos sasniegumus”.

Izklausās patiešām iespaidīgi, vai ne? Kaut nu tas viss tiešām notiktu! Likumprojekts ir nodots debatēm parlamentā un vēl var tikt mainīts pirms iegūs likuma spēku.

Kā raksta britu dzīvniektiesību organizācija “Surge“, dzīvnieku justspējas atzīšana ir patiešām liels solis uz priekšu, lai gan skaidrs, ka pagaidām tas vēl neko daudz nemainīs neskaitāmām cūkām, govīm, aitām, vistām, tītariem, zivīm un citiem lopkopības dzīvniekiem. Tomēr, raugoties optimistiski, šis notikums patiešām pavirza Lielbritāniju tuvāk tam, ka kādu dienu arī visi šie dzīvnieki tiks uztverti ar viņiem pienākošos cieņu.

Avoti:
GOV UK, “UK to lead way on animal welfare through flagship new Action Plan“.
Surge Activism, “Animal sentience to be legally recognised and most live export banned, announces UK Government“.

Publicējis Sandris

Cenšos vairot labestību pret dzīvniekiem. Par manu darbu un iespēju atbalstīt: http://patreon.com/Sndris

Pievieno komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s