• Vegānisms ir taisnīgums

Vegānisms kā ētiska izvēle nereti tiek uzskatīts par pārāk augstu prasību respektēt dzīvnieku intereses. Tā vietā daudzi dod priekšroku veģetārismam vai izvairās no “lielākajiem” ļaunumiem, pērkot pienu vai gaļu no pazīstamiem kaimiņiem nevis industriāli ražotos produktus. Taču, ja gribam, lai mūsu izturēšanās pret pārējām sugām būtu ētiski konsekventa, vegānisms patiesībā ir cieņas minimums – vegānismsTurpināt lasīt “• Vegānisms ir taisnīgums”

• Cienīt un/vai mīlēt

Viena no tēmām, par ko gribētos lielāku skaidrību sabiedrībā, ir saistīta ar izpratni par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem kā “dzīvniekmīļiem”. Problēma tāda, ka, saucot par dzīvniekmīļiem visus, kam kaut kādā ziņā rūp dzīvnieku labklājība, dzīvnieku tiesību idejiskais pamats tiek laists gar ausīm – viss vienā katlā. “Dzīvniekmīļi” ir nenoteiktāks (un nereti ironisks vai nievājošs) apzīmējums, koTurpināt lasīt “• Cienīt un/vai mīlēt”

• Par tiesību deklarācijām

Ievada vietā jau publicētajam Nuē rakstam: 1948. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas ir vecākais no ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokumentiem. Tas ir arī “pirmais visas cilvēces kopīgi radīts dokuments, kas uzsver un izceļ pamata tiesības un brīvības, kas attiecas uz ikvienu un ir jāievēro ikvienam, vienmēr un visur.” [1] Deklarācija tapa īsiTurpināt lasīt “• Par tiesību deklarācijām”