Posts Tagged ‘likums’

Kad pabeidzu iepriekšējo rakstu, iedomājos, ka vajadzētu paskaidrot, kas īsti ir persona. Līdzīgi kā ar jautājumu par laiku – pirmajā brīdī liekas, ka pašsaprotami bet, kad sākam domāt, izrādās, ka jautājums ir daudz slidenāks kā šķita. Nepretendēju uz pilnīgu izpratni, bet centīšos paskaidrot.

Ikdienas valodā “personas” jēdziens lielā mērā ir kļuvis par sinonīmu vārdam “cilvēks”, to apliecina arī Tildes vārdnīcas skaidrojums:

– 1. Atsevišķs cilvēks; indivīds kā sabiedrisko attiecību un darbības subjekts un objekts, cilvēks ar savām sociāli nosacītajām un individuālajām īpašībām.
– 2. jur. Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu — arī rīcībspēja.

(vairāk…)

Advertisements

Read Full Post »

Eleonora Rūzvelte ar plakātu uz kura lasāma Vispārējā cilvēktiesību deklarācija

Ievada vietā jau publicētajam Nuē rakstam:

1948. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas ir vecākais no ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokumentiem. Tas ir arī “pirmais visas cilvēces kopīgi radīts dokuments, kas uzsver un izceļ pamata tiesības un brīvības, kas attiecas uz ikvienu un ir jāievēro ikvienam, vienmēr un visur.” [1] Deklarācija tapa īsi pēc Otrā pasaules kara beigām, kad saistībā ar kara noziegumu izskatīšanu jautājumi par cilvēka dzīvību un brīvību bija kļuvuši aktuālāki kā jebkad agrāk. Lai gan šim dokumentam nav juridiska spēka, tomēr daļa tajā iekļauto normu kļuva par jurisdiski saistošām un deklarācija ietekmējusi vairāku valstu konstitūciju rašanos un to mainīšanu.

30 gadus vēlāk tika sastādīts dokuments ar nosaukumu Vispārējā dzīvnieku tiesību deklarācija, kurā teiktais pamatā saskan arī ar šodienas dzīvnieku tiesību teorētiķu uzskatiem. Taču tai ir vēl mazāk juridiska spēka nekā cilvēktiesību deklarācijai un, šķiet, ka pat Spānijā, kur 2008. gadā parlaments nolēma piešķirt juridiskas pamattiesības (uz dzīvību un brīvību) cilvēkveidīgajiem pērtiķiem [2], neatsaucās uz šo dokumentu. (vairāk…)

Read Full Post »

Autors: Žans Klods Nuē (Jean-Claude Nouët)

The Universal Declaration of Animal Rights: Comments and Intentions

Vispārējā dzīvnieku tiesību deklarācija tika svinīgi proklamēta Parīzē 1978. gada 15. oktobrī. Tajā pašā dienā ar deklarācijas tekstu tika iepazīstināts UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ģenerālsekretārs.

Gan deklarācijas uzbūves, gan atsevišķu tās pantu pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, taču saturs tai ir plašāks, jo tā atzīst, ka visām dzīvajām radībām Zemes virsū ir vienādas tiesības uz eksistenci. Vispārējās dzīvnieku tiesību deklarācijas mērķis ir iedibināt vienlīdzīgas tiesības uz dzīvību, lai tās nebūtu atkarīgas no sugas izcelsmes, protams, ievērojot līdzsvaru dabā.

Deklarācija nav pēkšņi radusies kādā noteiktā laika brīdī, drīzāk tieši pretēji. Tā izveidojusies, tālāk izstrādājot iepriekš veiktos pētījumos, rakstītos darbos, agrāk sastādītās hartās paustas idejas. Šajos tekstos iespējams izsekot, kā mainījusies nostāja dzīvnieku tiesību jautājumā. (vairāk…)

Read Full Post »

Your Child Or The Dog?Gerija Frensiones grāmatā „Ievads dzīvnieku tiesībās: Jūsu bērnu vai suni?” saistoši un vienkāršā veidā pastāstīts, kāpēc mūsu pašreizējā attieksme pret dzīvniekiem ir uzskatāma par „morāli šizofrēnisku” un kā mums būtu jāizturas pret dzīvniekiem, ja vēlamies viņus aizsargāt un tiešām cienīt viņu intereses.

Diskusijās par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem parādās visai dažādi jautājumi saistībā ar dzīvnieku ēšanu/neēšanu, medīšanu, izmantošanu eksperimentiem, sportam u.tml. Parasti tos aplūko arī autori, kas raksta par dzīvnieku tiesībām, tostarp Frensione. Viņš minētās grāmatas nobeigumā pievienojis atbildes uz šajā sakarā bieži uzdotajiem jautājumiem.

Frensiones secinājumi lielākajai daļai sabiedrības liktos radikāli, jo tie pieprasa īpaši nopietni aplūkot ikvienu dzīvnieku izmantošanas veidu un galu galā – kļūt par vegāniem. Viņaprāt, problēmas pamatā ir fakts, ka dzīvniekus uzskatām par mūsu īpašumu – tādēļ tie tiek pakļauti visdažādākajām cilvēku vēlmēm un iegribām, līdzīgi kā jebkurš cits īpašuma veids, ko varam saražot, pārdot, mainīt, patērēt un iznīcināt. Ja mums rūp, lai dzīvnieku intereses tiktu respektētas, pirmkārt, ir jāatzīst viņu tiesības nebūt par kāda īpašumu. Un tas nozīmē vegānisma atbalstīšanu – atteikšanos no dzīvnieku ekspluatācijas jebkādā veidā. Frensione šo pieeju dēvē par abolicionismu (atcelšana, pārtraukšana) – pēc analoģijas ar kustību par verdzības atcelšanu 19. gs. ASV.

Grāmatu var apskatīt arī books.google.lv.

Jautājumu saraksts:

[1.] Pieradinātie dzīvnieki, piemēram, cūkas, govis un laboratoriju žurkas, neeksistētu, ja mēs tās nebūtu „laiduši pasaulē”. Vai tas nenozīmē, ka drīkstam izmantot šos dzīvniekus kā resursus savām vajadzībām?

[2.] Tiesības ieviesa cilvēki. Kāpēc tās jāattiecina uz dzīvniekiem?

[3.] Vai arī mīļdzīvnieku (pets) turēšana ir pretrunā ar dzīvnieka tiesībām netikt uzskatītam par lietu? (vairāk…)

Read Full Post »