Gerijs Frensione joprojām iedvesmo dzīvnieku aizstāvjus Latvijā

Jurists un dzīvnieku tiesību filosofs Gerijs Frensione savulaik man bija galvenais iedvesmas avots, kas ar saviem argumentiem pirms nu jau vairāk kā 10 gadiem mani padarīja par dzīvnieku aizstāvi. Kad savam topošajam bakalaura darba vadītājam Artim Svecem teicu, ka visvairāk mani interesē fundamentālais jautājums par dzīvnieka statusu, stāvokli likuma izpratnē, viņš ieteica uzmeklēt šo manTurpināt lasīt “Gerijs Frensione joprojām iedvesmo dzīvnieku aizstāvjus Latvijā”

• Bērni un sudzisms: ar karoti iebaroti uzskati

Cilvēku un pārējo sugu attiecību izpētē darba lauku atrod dažādu nozaru pārstāvji. Pastāv arī apzīmējums “cilvēka-dzīvnieka studijas” (Human-animal studies), kurā iekļaujas socioloģijas, bioloģijas,  kultūras vēstures, antropoloģijas, vides zinātņu, psiholoģijas, literatūras kritikas, filosofijas, dzimtes studiju un citi pētījumi. Viens no, iespējams, interesantākajiem pētījumu laukiem ir socioloģijas uzmanības lokā, jo tā pievēršas visdažādākajām cilvēciskās darbības izpausmēm –Turpināt lasīt “• Bērni un sudzisms: ar karoti iebaroti uzskati”

• Flipers ir persona, bet Čārlijs un Dambo nē?

Zinātnieki: Delfīni atzīstami par “personām” “Zinātnieki uzskata, ka delfīni jāpasludina par otru saprātīgāko radījumu aiz cilvēka un pret viņiem jāizturas kā pret “personām“.” “Zinātnieki uzskata, ka viņu pētījumu rezultāti padara par morāli neiespējamu šādus saprātīgus dzīvnieku turpmāk turēt izklaides parkos vai nogalināt tos pārtikas ieguvei.” [sākotnējais raksts angliski šeit] Iespaidīga ziņa, vai ne? Tomēr vairumsTurpināt lasīt “• Flipers ir persona, bet Čārlijs un Dambo nē?”

• Mums ir daudz kopīga

Internetā atradu attēlu (ilustrāciju / konstrukciju), kurā salīdzinātas cilvēku (normāli attīstītu pieaugušo) un pārējo dzīvnieku mentālās jeb “garīgās” spējas. Kā pirmajiem specifiski raksturīgais norādīta racionalitāte jeb spēja rīkoties saprātīgi, domāt saskaņā ar loģikas likumiem, bet otrajiem – nevainīgums. Savukārt laimīgums, bailes, domāšana, pieķeršanās, empātija, mīlestība, skumjas u.c. norādīti kā mums visiem kopīgas īpašības. Attēla augšpusēTurpināt lasīt “• Mums ir daudz kopīga”

• 20 bieži uzdoti jautājumi par dzīvnieku tiesībām

Gerija Frensiones grāmatā „Ievads dzīvnieku tiesībās: Jūsu bērnu vai suni?” saistoši un vienkāršā veidā pastāstīts, kāpēc mūsu pašreizējā attieksme pret dzīvniekiem ir uzskatāma par „morāli šizofrēnisku” un kā mums būtu jāizturas pret dzīvniekiem, ja vēlamies viņus aizsargāt un tiešām cienīt viņu intereses. Diskusijās par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem parādās visai dažādi jautājumi saistībā ar dzīvniekuTurpināt lasīt “• 20 bieži uzdoti jautājumi par dzīvnieku tiesībām”

• Kas ir dzīvnieku tiesības?

Šobrīd plaši atzītas tiesības ir tikai vienas sugas būtnēm, kas uzskata, ka drīkst brīvi izmantot visu pārējo sugu būtnes. Bet dažādu indivīdu grupu tiesību atzīšana laika piedzīvo izmaiņas – vēl samērā nesen cilvēkus brīvi un likumīgi varēja tirgot kā preces, sievietēm bija liegts studēt augstskolās, bet cilvēkus ar garīgās attīstības problēmām drīkstēja izmantot medicīnas izmēģinājumos. NavTurpināt lasīt “• Kas ir dzīvnieku tiesības?”

• Toms Rīgens “Dzīvnieku tiesību aizstāvība”

Kaut arī filosofs Toms Rīgens nav guvis tik lielu ievērību kā Pīters Singers, tomēr viņš tiek uzskatīts par dzīvnieku tiesību teorijas klasiķi, un viņa 1983. gada grāmata The Case for Animal Rights nav zaudējusi nozīmi un tiek pārizdota, lai gan, protams, par dzīvnieku tiesībām kopš tā laika ir uzrakstīts vēl ļoti daudz. Šis teksts irTurpināt lasīt “• Toms Rīgens “Dzīvnieku tiesību aizstāvība””

• Pīters Singers “Dzīvnieku atbrīvošana”

Kad Pīters Singers 1973. gadā publicēja avīzē “New York Review of Books” rakstu “Dzīvnieku atbrīvošana” (Animal Liberation), kas uzrakstīts kā recenzija eseju krājumam “Dzīvnieki, cilvēki un morāle” (Animals, Men and Morals), dzīvnieku tiesību jautājums filosofu vidū nepavisam nebija populārs temats. Divus gadus vēlāk – 1975. gadā – Singers publicēja tāda paša nosaukuma grāmatu – “DzīvniekuTurpināt lasīt “• Pīters Singers “Dzīvnieku atbrīvošana””