Jaunie veselīga uztura ieteikumi: labvēlīgāki arī dzīvniekiem?

LR Veselības ministrija ir izstrādājusi un publicējusi jaunus veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem – vecie bija no tālā 2008. gada, lai gan saturiski daudz tie neatšķiras. Tomēr atšķirības, ko pamanu, manuprāt, ir uzmanības vērtas, tāpēc piedāvāju savas nespeciālista pārdomas par to – un aicinu uz diskusiju. Ieteikumos runā arī par sāls, cukura, ūdens un alkohola patēriņu, kā arī fiziskajām aktivitātēm, taču šajā tekstā es fokusējos uz norādēm saistībā ar dzīvnieku un augu izcelsmes pārtiku.

• Zootehnikums #79: Mātes diena – stāsti no 5 mammām

Maija sākumā izskanējušais Zootehnikums bija veltīts Mātes dienai – šeit LSM lapā pilns ieraksts + šeit, Spotify un Apple Podcasts ir īsā versija bez mūzikas. Es negribēju jau atkal būt galvenā balss raidījumā, bet vēlējos dot vārdu cilvēkbērnu mātēm, kas aizstāv citu sugu mātes. Tad nu rezultātā Latvijas radio 6, Radio NABA ēterā izskanēja pieciTurpināt “• Zootehnikums #79: Mātes diena – stāsti no 5 mammām” lasīšanu

• Reportāža no dietologu diskusijas par vegānismu

Papildināts: L. Neimane piekrita intervijai – ierakstu klausieties šeit. 12. februārī “Turībā” notika pasākums “Viedokļu rings: Vegānisms – uzturs un ētiskie aspekti”, kur piedalījās pazīstamie dietologi Dr. Andis Brēmanis (LV Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs) un Dr. Lolita Neimane (Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas prezidente, RSU lektore). Iespējams pat, ka viņi ir valstī ietekmīgākie uzturaTurpināt “• Reportāža no dietologu diskusijas par vegānismu” lasīšanu

• “Nav tādas lietas kā vegānisms”

Jau kādu laiku internetā atrodama šāda infografika: Tiem, kam problēmas ar angļu valodu: attēlā uzskaitītas lietas, kuru ražošanā izmanto dzīvnieku izcelsmes produktus, bet zem tā secinājums, ka tātad būt par vegānu nav iespējams. Pieņemot, ka ir cilvēki, kas to uzskata par vērā ņemamu argumentu, nolēmu par to uzrakstīt. Pirmkārt, šajā infografikā ir ietverta doma “tāTurpināt “• “Nav tādas lietas kā vegānisms”” lasīšanu

• Vegānisms ir taisnīgums

Vegānisms kā ētiska izvēle nereti tiek uzskatīts par pārāk augstu prasību respektēt dzīvnieku intereses. Tā vietā daudzi dod priekšroku veģetārismam vai izvairās no “lielākajiem” ļaunumiem, pērkot pienu vai gaļu no pazīstamiem kaimiņiem nevis industriāli ražotos produktus. Taču, ja gribam, lai mūsu izturēšanās pret pārējām sugām būtu ētiski konsekventa, vegānisms patiesībā ir cieņas minimums – vegānismsTurpināt “• Vegānisms ir taisnīgums” lasīšanu

• Aicinājums

Ne vien cilvēki, bet arī pārējo dzīvnieku sugu pārstāvji ir sajūtošas būtnes — indivīdi, kas daudzveidīgi uztver pasauli, rūpējas par sevi un mazuļiem, izvairās no ciešanām un tiecas pēc patīkamām izjūtām. Viņi nav lietas, ko vajadzētu lietot kā īpašumu. Patiesībā mūsdienās mums nav attaisnojamu iemeslu viņus izmantot nekādā veidā. Internetā atrodami ne vien neskaitāmi atrunu mēģinājumiTurpināt “• Aicinājums” lasīšanu

• Cienīt un/vai mīlēt

Viena no tēmām, par ko gribētos lielāku skaidrību sabiedrībā, ir saistīta ar izpratni par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem kā “dzīvniekmīļiem”. Problēma tāda, ka, saucot par dzīvniekmīļiem visus, kam kaut kādā ziņā rūp dzīvnieku labklājība, dzīvnieku tiesību idejiskais pamats tiek laists gar ausīm – viss vienā katlā. “Dzīvniekmīļi” ir nenoteiktāks (un nereti ironisks vai nievājošs) apzīmējums, koTurpināt “• Cienīt un/vai mīlēt” lasīšanu

• Par radikālismu, ekstrēmismu utt.

Ja tu kādā jautājumā aizstāvi mazāk populāru viedokli, kas krasi atšķiras no vairākuma nostājas, nebrīnies, ja kādam tas nepatiks. Dzīvnieku ekspluatēšanas ētiskums ir viena no šādām tēmām. Tie, kas saka, ka izmantot pārējo sugu sajūtošās būtnes pārtikai, izklaidei vai ērtībai ir neētiski, nereti tiek nosaukti uzskatīti par radikāliem vai ekstrēmiem, jo pašreiz sabiedrībā dzīvnieku izmantošanaTurpināt “• Par radikālismu, ekstrēmismu utt.” lasīšanu

• Nezināšana ir spēks

Mani ik pa laikam pārsteidz, ka izglītoti cilvēki, ar kuriem ir interesanti runāt par dažādām tēmām, izrādās nezinoši un pat naivi par it kā vienkāršām lietām. Piemēram, kāds paziņa, kuru pamatoti var dēvēt par inteliģentu, pilnā nopietnībā teica: “ja vairs neēdīsim dzīvniekus, tad taču ar tiem būs pilna pasaule!” – it kā ” ēdamo” dzīvniekuTurpināt “• Nezināšana ir spēks” lasīšanu

• Mums ir daudz kopīga

Internetā atradu attēlu (ilustrāciju / konstrukciju), kurā salīdzinātas cilvēku (normāli attīstītu pieaugušo) un pārējo dzīvnieku mentālās jeb “garīgās” spējas. Kā pirmajiem specifiski raksturīgais norādīta racionalitāte jeb spēja rīkoties saprātīgi, domāt saskaņā ar loģikas likumiem, bet otrajiem – nevainīgums. Savukārt laimīgums, bailes, domāšana, pieķeršanās, empātija, mīlestība, skumjas u.c. norādīti kā mums visiem kopīgas īpašības. Attēla augšpusēTurpināt “• Mums ir daudz kopīga” lasīšanu

• Kāpēc es neticu labturībai

“Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi priekšlikumu pieļaut Latvijā lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējās apdullināšanas, sekojot reliģiskām (islama un jūdaisma) tradīcijām.” [1] “Dzīvnieku aizsardzības organizācijas un atbalstītāji uzskata, ka niecīgais balsu pārsvars ar kādu šodien tika pieņemti Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, liecina, ka Saeima rīkojusies šaura komersantu loka interesēs un upurējusi Latvijā pastāvošās tradīcijas un ētikas normas.”Turpināt “• Kāpēc es neticu labturībai” lasīšanu

• Kas ir dzīvnieku tiesības?

Šobrīd plaši atzītas tiesības ir tikai vienas sugas būtnēm, kas uzskata, ka drīkst brīvi izmantot visu pārējo sugu būtnes. Bet dažādu indivīdu grupu tiesību atzīšana laika piedzīvo izmaiņas – vēl samērā nesen cilvēkus brīvi un likumīgi varēja tirgot kā preces, sievietēm bija liegts studēt augstskolās, bet cilvēkus ar garīgās attīstības problēmām drīkstēja izmantot medicīnas izmēģinājumos. NavTurpināt “• Kas ir dzīvnieku tiesības?” lasīšanu

• Gerijs Frensione “Seši dzīvnieku tiesību abolicionisma pieejas principi”

1. Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka visām būtnēm, kas spēj just – gan cilvēkiem, gan citām sugām ir jābūt vismaz vienām tiesībām: tiesībām nebūt par kāda īpašumu. 2. Atzīstot šīs tiesības, mums ir pienākums pārtraukt dzīvnieku institucionalizētu izmantošanu, nevis tikai to mainīt – jo tās ietvaros dzīvnieki tiek uzskatīti par cilvēka īpašumu. 3. Gluži tāpatTurpināt “• Gerijs Frensione “Seši dzīvnieku tiesību abolicionisma pieejas principi”” lasīšanu