Pirms nedēļas naktī biju nokļuvis kādā Polijas benzīntankā. Stāvlaukumā piestāja smagais auto, kas, kā varēja noprast pēc īdēšanas, veda govis uz kautuvi. Caur šķirbām konteinera sānos rēgojās nemierīgi ķermeņi un pēc brīža “prece” sāka dauzīt dzelzs sienas.
Ja tu tici, ka šādas lietas var notikt “humāni” un “iejutīgi”, lūdzu, pārbaudi, vai tu patiešām esi nomodā.
Dzīvnieku tiesības 
Pirms kādām divām nedēļām (arī naktī, starpcit) Vācijas benzīntankā redzēju (vairāk jau dzirdēju) aitas šitādā – http://www.roadtransport.com/blogs/big-lorry-blog/2010/08/livestock-trucks-on-biglorrybl.html
(Zem bildes rakstīts: “What a superb looking truck and with a Space Cab on it there’s going to be plenty of room inside too…”, ssss)
Netālu stāvošie (ēdot šķiņķmaizi) teica ~”Nabaga dzīvnieki!..” Acīmredzot, visos šāds skats pārdomas neraisa un puzles gabaliņus kopā salikt kaut kā neizdodas(negribas?).
Tas, ko redzēju bija tāds pats – ar “logiem” 2 stāvos.
Par netālu stāvošajiem: katram varētu būt cits iemesls. Bērns vienkārši neredzēs saistību starp šķiņķmaizi un notiekošo, cits to saprot, bet kaut kādu iemeslu dēļ izvairās par to domāt (nav jau diez ko patīkami sagremot, ka tu gremo tieši tādu blējošo/rukšķošo
/murrājošodzīvnieku). Vēl cits noklusēs savas pārdomas, pat ja pārējie par to runā skaļi, varbūt saņemsies pēc kāda laika – nozīmīgi var būt arī tas, vai rodas vēl citi padomājami gadījumi.Katrā ziņā es nedomāju, ka ir kāda sabiedrības daļa, kam nav lemts saprast nekad, nekad nekad.
Vispār attēlā ir cūku šņukuri… Sugas jau nu vajadzēja iemācīties atšķirt!