Vai arī dzīvnieki mēdz izspēlēt jokus? Pētnieki kutina žurkas, vēro, kā pērtiķi joko, pat ieraksta ķiķinošus delfīnus, lai to pētītu. Var diezgan droši teikt, ka savs humors ir ne tikai divkājainām bezspalvu būtnēm! Noskaties video, ko publicēju 1. aprīlī! Zem tā arī drusku vairāk info par šo tēmu. Bet kāpēc lai dzīvniekiem būtu humora izjūta?Turpināt lasīt “Dzīvnieku emocijas: arī humora izjūta?”
Autora arhīvs:Sandris
Dzīvnieku emocijas: sēras
Dzīvnieki jūt un pārdzīvo, viņi spēj ciest un skumt. Ir novērots, ka daudzu sugu dzīvnieki mēdz arī sērot (it īpaši sabiedriskākie), tas izpaužas viņu uzvedībā kā apetītes vai miega zudums, apātiska vai satraukta uzvedība. Viņi ilgstoši uzkavējas pie sava tuvinieka vai drauga nedzīvā ķermeņa vai pat noslēdzas no visiem pārējiem. Ziloņu sēras aprakstīja jau PlīnijsTurpināt lasīt “Dzīvnieku emocijas: sēras”
Profesors Igors Šuvajevs un dzīvnieku ētika
12. aprīlī mūžībā devies latviešu filosofs, LU profesors Igors Šuvajevs (7.04.1963–12.04.2024), kurš arī man pasniedza lekcijas par filosofijas vēsturi, ētiku un psihoanalīzi. Viņš publicējis 16 monogrāfijas, bet sastādījis, tulkojis un komentējis vairāk par 50 grāmatām, patiešām daudz. Līdzjūtība profesora tuviniekiem, studentiem, domubiedriem. Pārējiem novēlu iepazīties ar profesora atstāto “mantojumu” – viens no viņa pēdējiem devumiemTurpināt lasīt “Profesors Igors Šuvajevs un dzīvnieku ētika”
Dzīvnieku tiesības – mans raksts žurnālā “Jurista Vārds”
Dzīvnieku tiesību ideja ir samērā jauna un neviennozīmīga, taču ar senu priekšvēsturi, paralēlēm ar cilvēktiesību attīstību un tā aizvien biežāk skar arī juridisko tēmu loku. No dzīvnieka kā īpašuma statusa neizbēgami izriet, ka dažādiem nolūkiem izmantoto būtņu aizsardzības centieni saduras ar īpašnieka tiesībām viņus lietot. Tomēr aizvien vairāk jomās tiesības izmantot dzīvniekus tiek apšaubītas, ierobežotas un pat atceltas, juridiski jau nostiprinātus ētikas principus konsekventāk attiecinot uz jomām, ko ietekmē gan tehnoloģiskā attīstība, gan pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret dzīvniekiem.
Lietuvā kažokādu fermu aizliegums par soli tuvāk
🇱🇹 Priecīga #ZooZiņa: Lietuvas Seimā ar lielu pārsvaru atbalstīts priekšlikums virzīt izskatīšanai kažokādu industrijas aizliegumu: PAR – 78 deputāti, 28 atturējās, un tikai 9 – PRET. Īsi pirms tam dzīvnieku aizstāvju organizācija “Tušti Narvai” (“Tukši būri”) pie parlamenta sarīkoja vairāku dienu akciju “Runā par dzīvniekiem”. Tās mērķis bija izstādes un sarunas veidā informēt deputātus parTurpināt lasīt “Lietuvā kažokādu fermu aizliegums par soli tuvāk”
Apvienotā Karaliste atzīst, ka astoņkāji un vēži spēj just sāpes, jāaizsargā ar likumu
#ZooZiņa: Atzīstot, ka astoņkāji, krabji un vēži spēj piedzīvot sāpes un ciešanas, Apvienotās Karalistes valdība pievienojusi šos dzīvniekus sajūtošo būtņu sarakstam. Tas nozīmē, ka arī uz viņiem tiks attiecināti dzīvnieku aizsardzības principi. Ekspertu komisija no prestižās Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas caurskatīja 300 zinātniskus pētījumus, kuros izvērtēta dzīvnieku justspēja, un secināja, ka galvkāji (piem.,Turpināt lasīt “Apvienotā Karaliste atzīst, ka astoņkāji un vēži spēj just sāpes, jāaizsargā ar likumu”
Dzelzs slazdi: aizliegti, bet lieto
Šādi slazdi jau labu laiku ir aizliegti, bet diemžēl tas netraucē cilvēkiem tos lietot. Līdzīgi kā kaķēnu un kucēnu “jūrskola” jeb slīcināšana ir aizliegta – bet neviens jau neredz, cik daudzus iebāž maisā un iemērc piemājas dīķī vai vienkārši spainī… Kā gan var izkontrolēt to visu? Nevar. Turklāt šie dzīvnieki arī nespēj par savu likteniTurpināt lasīt “Dzelzs slazdi: aizliegti, bet lieto”
Kāpēc kļūt par vegānu?
Daudzi cilvēki, kas aizstāv dzīvniekus, ir arī vegāni. Doma ir vienkārša: ja vēlamies nopietnas pārmaiņas cilvēku un citu dzīvnieku attiecībās, mums nevajadzētu atbalstīt viņu izmantošanu un nogalināšanu. Atbalstot lopkopību, mēs turpinām šos dzīvniekus turēt ieslodzījumā bez pamatota iemesla. Cilvēka ekonomiskajām interesēm saduroties ar dzīvnieka pamatvajadzībām, pēdējās praktiski vienmēr tiek nobīdītas malā – viņu dzīvība unTurpināt lasīt “Kāpēc kļūt par vegānu?”
Intervija pētījumam “Vegānisms kā sociāla kustība Latvijā”
Gada sākumā es atsaucos LU Sociālo zinātņu fakultātes studentes Keitijas Krastiņas aicinājumam piedalīties viņas maģistra darba “Vegānisms kā sociāla kustība Latvijā” pētījumā (pilns pētījuma PDF ir šeit), kas ir kā turpinājums viņas 2018. g. bakalaura darbam “Iemesli vegāniska dzīvsstila izvēlei: Rīgas piemērs” (PDF šeit). 30. martā sazvanījāmies un ierakstījām interviju. Bail pat iedomāties, cik stundasTurpināt lasīt “Intervija pētījumam “Vegānisms kā sociāla kustība Latvijā””
Gerijs Frensione joprojām iedvesmo dzīvnieku aizstāvjus Latvijā
Jurists un dzīvnieku tiesību filosofs Gerijs Frensione savulaik man bija galvenais iedvesmas avots, kas ar saviem argumentiem pirms nu jau vairāk kā 10 gadiem mani padarīja par dzīvnieku aizstāvi. Kad savam topošajam bakalaura darba vadītājam Artim Svecem teicu, ka visvairāk mani interesē fundamentālais jautājums par dzīvnieka statusu, stāvokli likuma izpratnē, viņš ieteica uzmeklēt šo manTurpināt lasīt “Gerijs Frensione joprojām iedvesmo dzīvnieku aizstāvjus Latvijā”
Jaunie veselīga uztura ieteikumi: labvēlīgāki arī dzīvniekiem?
LR Veselības ministrija ir izstrādājusi un publicējusi jaunus veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem – vecie bija no tālā 2008. gada, lai gan saturiski daudz tie neatšķiras. Tomēr atšķirības, ko pamanu, manuprāt, ir uzmanības vērtas, tāpēc piedāvāju savas nespeciālista pārdomas par to – un aicinu uz diskusiju. Ieteikumos runā arī par sāls, cukura, ūdens un alkohola patēriņu, kā arī fiziskajām aktivitātēm, taču šajā tekstā es fokusējos uz norādēm saistībā ar dzīvnieku un augu izcelsmes pārtiku.
• Mātes diena – stāsti no 5 mammām par dzīvniekiem
Maija sākumā izskanējušais Zootehnikums bija veltīts Māmiņdienai jeb Mātes dienai – šeit LSM lapā pilns ieraksts + šeit Spotify ir īsversija bez mūzikas. Pieci stāsti no cilvēkbērnu mātēm, kas aizstāv citu sugu mātes. Zemāk varat arī izlasīt visus piecus stāstus. 1. Lāsma Zviedre-Pitkeviča – divu bērnu mamma, tulkotāja, pasniedzēja un uzņēmuma vadītāja, kas rīko arīTurpināt lasīt “• Mātes diena – stāsti no 5 mammām par dzīvniekiem”
• Lieldienas: svēki dzīvībai, bet caur citu ciešanām?
(Tiem, kas labprātāk lasa, nevis klausās – šeit teksts no jaunā ZT raidījuma “Lieldienas karantīnā”, ko var atrast LSM portālā, kā arī bez mūzikas: Spotify, Apple Podcasts u.c.) Kad un kāpēc par Lieldienu simbolu kļuva olas un to krāsošana? Tradicionāli un senākā tradīcija ir vistu olu krāsošana (nevis to paslēpšana un meklēšana, ripināšana utt), laiTurpināt lasīt “• Lieldienas: svēki dzīvībai, bet caur citu ciešanām?”
• Reportāža no dietologu diskusijas par vegānismu
Papildināts: L. Neimane piekrita intervijai – ierakstu klausieties šeit. 12. februārī “Turībā” notika pasākums “Viedokļu rings: Vegānisms – uzturs un ētiskie aspekti”, kur piedalījās pazīstamie dietologi Dr. Andis Brēmanis (LV Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs) un Dr. Lolita Neimane (Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas prezidente, RSU lektore). Iespējams pat, ka viņi ir valstī ietekmīgākie uzturaTurpināt lasīt “• Reportāža no dietologu diskusijas par vegānismu”
• Trīsstāvīgā Darvina diena
Čārlzs Roberts Darvins bija ne vien apbrīnojami rūpīgs dabas pētnieks, bet arī iedvesmojošs un līdzcietīgs sava laika pilsonis. Lai gan, protams, viņš “stāvēja uz milžu pleciem”, dzīvoja vienlaikus ar citiem ievērojamiem pētniekiem un arī viņa pienesumu zinātnei nemitīgi ir pilnveidojuši citi “milži”. Tomēr 12. februāris ir diena, ko atzīmē par godu viņam, un pēdējos gadosTurpināt lasīt “• Trīsstāvīgā Darvina diena”
Dzīvnieku tiesības 