12. aprīlī mūžībā devies latviešu filosofs, LU profesors Igors Šuvajevs (7.04.1963–12.04.2024), kurš arī man pasniedza lekcijas par filosofijas vēsturi, ētiku un psihoanalīzi. Viņš publicējis 16 monogrāfijas, bet sastādījis, tulkojis un komentējis vairāk par 50 grāmatām, patiešām daudz. Līdzjūtība profesora tuviniekiem, studentiem, domubiedriem. Pārējiem novēlu iepazīties ar profesora atstāto “mantojumu” – viens no viņa pēdējiem devumiemTurpināt lasīt “Profesors Igors Šuvajevs un dzīvnieku ētika”
Tēmtura arhīvs:dzīvnieku tiesības
• Ko es sadarīju Maltā un Rīgā
Ko es sadarīju Maltā un janvārīgajā Rīgā? Kādi ir tuvākie un lielākie plāni? Parādu arī pāris bērnības bildes un fragmentus no topošajiem video, kā arī pastāstu par savu dalību šī gada LT un EE vegānfestos.
• Zvēri nāk un ir jau klāt
Nesen portāls Satori.lv publicēja manu rakstu “Zvēri nāk”, kas radās, pārdomājot ik gadu oktobra sākumā atzīmēto Dzīvnieku aizsardzības dienu un novembra sākumā notiekošo “stāsta turpinājumu” – Pasaules vegānisma dienu. Tā visa sakarā centos izcelt dažas kontūras un zīmīgas detaļas mūsdienu situācijai, kurā (pārējo) dzīvnieku aizstāvībai tiek pievērsta tik liela uzmanība kā nekad iepriekš, turklāt neTurpināt lasīt “• Zvēri nāk un ir jau klāt”
• Vegānisms ir taisnīgums
Vegānisms kā ētiska izvēle nereti tiek uzskatīts par pārāk augstu prasību respektēt dzīvnieku intereses. Tā vietā daudzi dod priekšroku veģetārismam vai izvairās no “lielākajiem” ļaunumiem, pērkot pienu vai gaļu no pazīstamiem kaimiņiem nevis industriāli ražotos produktus. Taču, ja gribam, lai mūsu izturēšanās pret pārējām sugām būtu ētiski konsekventa, vegānisms patiesībā ir cieņas minimums – vegānismsTurpināt lasīt “• Vegānisms ir taisnīgums”
• Bērniem un iesācējiem
Iespējams, īsākais veids, kā par dzīvnieku tiesībām pastāstīt gados jaunajiem un par to neko nezinošajiem:
• Zoodārzs
Daudziem no mums zoodārza apmeklēšana ir bijis iespaidīgs bērnības piedzīvojums, jo tik daudz vienīgi grāmatās un televīzijā redzētu dzīvnieku citur vienkopus apskatīt nevar. Arī pieaugušie turp dodas, lai izklaidētos un aizvestu savus bērnus pabrīnīties un papriecāties. Tomēr pastāv un kļūst populārāka nostāja, ka arī mūsdienu zoodārzi lielā mērā ir kas līdzīgs cietumiem tiem, kuri navTurpināt lasīt “• Zoodārzs”
• Cienīt un/vai mīlēt
Viena no tēmām, par ko gribētos lielāku skaidrību sabiedrībā, ir saistīta ar izpratni par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem kā “dzīvniekmīļiem”. Problēma tāda, ka, saucot par dzīvniekmīļiem visus, kam kaut kādā ziņā rūp dzīvnieku labklājība, dzīvnieku tiesību idejiskais pamats tiek laists gar ausīm – viss vienā katlā. “Dzīvniekmīļi” ir nenoteiktāks (un nereti ironisks vai nievājošs) apzīmējums, koTurpināt lasīt “• Cienīt un/vai mīlēt”
• Tiesības būt garšīgam un trīs veidu aizstāvji
Izpratnes par vārdu salikumu “dzīvnieku tiesības” mēdz būt ļoti atšķirīgas. Medijos par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem mēdz nosaukt jebkurus cilvēkus, kas izrāda jebkāda veida rūpes par dzīvniekiem un to, kā viņi tiek izmantoti. Arī Dzīvnieku aizsardzības likumu reizēm sauc par “dzīvnieku tiesību likumu”, lai gan šajā likumā ir pamatā par dzīvnieku īpašnieku tiesībām rīkoties ar savuTurpināt lasīt “• Tiesības būt garšīgam un trīs veidu aizstāvji”
• Nē, mammu, dzīvnieki IR lietas. Palasi likumus!
Kad pabeidzu iepriekšējo rakstu, iedomājos, ka vajadzētu paskaidrot, kas īsti ir persona. Līdzīgi kā ar jautājumu par laiku – pirmajā brīdī liekas, ka pašsaprotami bet, kad sākam domāt, izrādās, ka jautājums ir daudz slidenāks kā šķita. Nepretendēju uz pilnīgu izpratni, bet centīšos paskaidrot. Ikdienas valodā “personas” jēdziens lielā mērā ir kļuvis par sinonīmu vārdam “cilvēks”,Turpināt lasīt “• Nē, mammu, dzīvnieki IR lietas. Palasi likumus!”
• Par tiesību deklarācijām
Ievada vietā jau publicētajam Nuē rakstam: 1948. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas ir vecākais no ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokumentiem. Tas ir arī “pirmais visas cilvēces kopīgi radīts dokuments, kas uzsver un izceļ pamata tiesības un brīvības, kas attiecas uz ikvienu un ir jāievēro ikvienam, vienmēr un visur.” [1] Deklarācija tapa īsiTurpināt lasīt “• Par tiesību deklarācijām”
• Vispārējās dzīvnieku tiesību deklarācijas izcelsme
Autors: Žans Klods Nuē (Jean-Claude Nouët) Vispārējā dzīvnieku tiesību deklarācija tika svinīgi proklamēta Parīzē 1978. gada 15. oktobrī. Tajā pašā dienā ar deklarācijas tekstu tika iepazīstināts UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ģenerālsekretārs. Gan deklarācijas uzbūves, gan atsevišķu tās pantu pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, taču saturs tai ir plašāks, jo tā atzīst,Turpināt lasīt “• Vispārējās dzīvnieku tiesību deklarācijas izcelsme”
• 20 bieži uzdoti jautājumi par dzīvnieku tiesībām
Gerija Frensiones grāmatā „Ievads dzīvnieku tiesībās: Jūsu bērnu vai suni?” saistoši un vienkāršā veidā pastāstīts, kāpēc mūsu pašreizējā attieksme pret dzīvniekiem ir uzskatāma par „morāli šizofrēnisku” un kā mums būtu jāizturas pret dzīvniekiem, ja vēlamies viņus aizsargāt un tiešām cienīt viņu intereses. Diskusijās par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem parādās visai dažādi jautājumi saistībā ar dzīvniekuTurpināt lasīt “• 20 bieži uzdoti jautājumi par dzīvnieku tiesībām”
• Kas ir dzīvnieku tiesības?
Šobrīd plaši atzītas tiesības ir tikai vienas sugas būtnēm, kas uzskata, ka drīkst brīvi izmantot visu pārējo sugu būtnes. Bet dažādu indivīdu grupu tiesību atzīšana laika piedzīvo izmaiņas – vēl samērā nesen cilvēkus brīvi un likumīgi varēja tirgot kā preces, sievietēm bija liegts studēt augstskolās, bet cilvēkus ar garīgās attīstības problēmām drīkstēja izmantot medicīnas izmēģinājumos. NavTurpināt lasīt “• Kas ir dzīvnieku tiesības?”
• Gerijs Frensione “Seši dzīvnieku tiesību abolicionisma pieejas principi”
1. Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka visām būtnēm, kas spēj just – gan cilvēkiem, gan citām sugām ir jābūt vismaz vienām tiesībām: tiesībām nebūt par kāda īpašumu. 2. Atzīstot šīs tiesības, mums ir pienākums pārtraukt dzīvnieku institucionalizētu izmantošanu, nevis tikai to mainīt – jo tās ietvaros dzīvnieki tiek uzskatīti par cilvēka īpašumu. 3. Gluži tāpatTurpināt lasīt “• Gerijs Frensione “Seši dzīvnieku tiesību abolicionisma pieejas principi””
• Toms Rīgens “Dzīvnieku tiesību aizstāvība”
Kaut arī filosofs Toms Rīgens nav guvis tik lielu ievērību kā Pīters Singers, tomēr viņš tiek uzskatīts par dzīvnieku tiesību teorijas klasiķi, un viņa 1983. gada grāmata The Case for Animal Rights nav zaudējusi nozīmi un tiek pārizdota, lai gan, protams, par dzīvnieku tiesībām kopš tā laika ir uzrakstīts vēl ļoti daudz. Šis teksts irTurpināt lasīt “• Toms Rīgens “Dzīvnieku tiesību aizstāvība””
Dzīvnieku tiesības 