• Bērniem un iesācējiem

Iespējams, īsākais veids, kā par dzīvnieku tiesībām pastāstīt gados jaunajiem un par to neko nezinošajiem:

• Aicinājums

Ne vien cilvēki, bet arī pārējo dzīvnieku sugu pārstāvji ir sajūtošas būtnes — indivīdi, kas daudzveidīgi uztver pasauli, rūpējas par sevi un mazuļiem, izvairās no ciešanām un tiecas pēc patīkamām izjūtām. Viņi nav lietas, ko vajadzētu lietot kā īpašumu. Patiesībā mūsdienās mums nav attaisnojamu iemeslu viņus izmantot nekādā veidā. Internetā atrodami ne vien neskaitāmi atrunu mēģinājumi

• Bērni un sudzisms: ar karoti iebaroti uzskati

Cilvēku un pārējo sugu attiecību izpētē darba lauku atrod dažādu nozaru pārstāvji. Pastāv arī apzīmējums “cilvēka-dzīvnieka studijas” (Human-animal studies), kurā iekļaujas socioloģijas, bioloģijas,  kultūras vēstures, antropoloģijas, vides zinātņu, psiholoģijas, literatūras kritikas, filosofijas, dzimtes studiju un citi pētījumi. Viens no, iespējams, interesantākajiem pētījumu laukiem ir socioloģijas uzmanības lokā, jo tā pievēršas visdažādākajām cilvēciskās darbības izpausmēm –

• Tiesības būt garšīgam un trīs veidu aizstāvji

Izpratnes par vārdu salikumu “dzīvnieku tiesības” mēdz būt ļoti atšķirīgas. Medijos par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem mēdz nosaukt jebkurus cilvēkus, kas izrāda jebkāda veida rūpes par dzīvniekiem un to, kā viņi tiek izmantoti. Arī Dzīvnieku aizsardzības likumu reizēm sauc par “dzīvnieku tiesību likumu”, lai gan šajā likumā ir pamatā par dzīvnieku īpašnieku tiesībām rīkoties ar savu

• Nezināšana ir spēks

Mani ik pa laikam pārsteidz, ka izglītoti cilvēki, ar kuriem ir interesanti runāt par dažādām tēmām, izrādās nezinoši un pat naivi par it kā vienkāršām lietām. Piemēram, kāds paziņa, kuru pamatoti var dēvēt par inteliģentu, pilnā nopietnībā teica: “ja vairs neēdīsim dzīvniekus, tad taču ar tiem būs pilna pasaule!” – it kā ” ēdamo” dzīvnieku