Posts Tagged ‘izglītošana’

Iespējams, īsākais veids, kā par dzīvnieku tiesībām pastāstīt gados jaunajiem un par to neko nezinošajiem:

Advertisements

Read Full Post »

• Aicinājums

Ne vien cilvēki, bet arī pārējo dzīvnieku sugu pārstāvji ir sajūtošas būtnes — indivīdi, kas daudzveidīgi uztver pasauli, rūpējas par sevi un mazuļiem, izvairās no ciešanām un tiecas pēc patīkamām izjūtām. Viņi nav lietas, ko vajadzētu lietot kā īpašumu. Patiesībā mūsdienās mums nav attaisnojamu iemeslu viņus izmantot nekādā veidā.

Internetā atrodami ne vien neskaitāmi atrunu mēģinājumi par to, kāpēc dzīvniekus esot pieņemami pirkt, pārdot un izmantot kā atjaunojamus resursus, bet arī:

• ANO aicinājumi (20062010) atteikties no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu;

• uzturzinātnieku atzinumi un arī LR Veselības ministrijas atzinums, ka dzīvnieku izcelsmes produkti uzturā nav obligāti, turklāt tos lieto pat pārāk bieži, tādējādi apdraudot veselību;

pētījumi par dzīvnieku psiholoģiju, uzvedību un spējām, kas rāda, cik sekli un augstprātīgi bijuši mūsu līdzšinējie uzskati par pārējām sugām;

• argumenti, jautājumi un atbildes par tēmām dzīvnieku aizstāvības ētikā (LV, EN);

• neskaitāmas vegāna uztura receptes dažādās valodās (Google ir tavs draugs!);

• un galu galā ir viegli atrast palīdzību un praktiskus padomus vegānu domubiedru grupās Facebook un dažādos forumos.

Nokrati no prāta aizspriedumu plēvi, ko radījusi apātiskā, ieradumu inercē dzīvojošā sabiedrība un pārstāj iesaistīties māšu, dēlu, meitu, brāļu un tēvu paverdzināšanā un izmantošanā. Nav svarīgi, kādas sugas ķermenis veido dzīvo būtni — sajūtošo būtņu tieksme saglabāt savu dzīvību un brīvību ir tas, kas mums jārespektē.

Uzzini par to vairāk un kļūsti par vegānu!

Ja nevēlies “ielekt” vegānismā uzreiz, pamēģini sākumā dzīvot kā vegāns pāris dienas nedēļā vai izvēlies vegānu maltīti vispirms tikai reizi dienā. Vienlaikus uzzini vairāk par vegānu dzīvesveidu, izpēti produktu alternatīvas un pēc kāda laika jau sāc dzīvot kā “pilna laika” vegāns! Lai labi izdodas un nekautrējies lūgt palīdzību tiem, kas jau ar stāžu!

Read Full Post »

Cilvēku un pārējo sugu attiecību izpētē darba lauku atrod dažādu nozaru pārstāvji. Pastāv arī apzīmējums “cilvēka-dzīvnieka studijas” (Human-animal studies), kurā iekļaujas socioloģijas, bioloģijas,  kultūras vēstures, antropoloģijas, vides zinātņu, psiholoģijas, literatūras kritikas, filosofijas, dzimtes studiju un citi pētījumi. Viens no, iespējams, interesantākajiem pētījumu laukiem ir socioloģijas uzmanības lokā, jo tā pievēršas visdažādākajām cilvēciskās darbības izpausmēm – medijiem, izglītībai, izklaidei, folklorai, reliģijai u.c. jomām, kurās tiek atainots arī cilvēka-dzīvnieka nošķīrums.

(vairāk…)

Read Full Post »

Izpratnes par vārdu salikumu “dzīvnieku tiesības” mēdz būt ļoti atšķirīgas. Medijos par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem mēdz nosaukt jebkurus cilvēkus, kas izrāda jebkāda veida rūpes par dzīvniekiem un to, kā viņi tiek izmantoti. Arī Dzīvnieku aizsardzības likumu reizēm sauc par “dzīvnieku tiesību likumu”, lai gan šajā likumā ir pamatā par dzīvnieku īpašnieku tiesībām rīkoties ar savu mantu. Pīteru Singeru dažkārt dēvē par “mūsdienu dzīvnieku tiesību kustības garīgo tēvu”, kaut arī viņš kā utilitārisma ētikas pārstāvis par tiesībām īsti nerunā. Šajos gadījumos runa par dzīvnieku tiesībām ir metaforiska – ar to nedomājot konkrētas, rūpīgi sargājamas tiesības kā tas ir cilvēku gadījumā.

(vairāk…)

Read Full Post »

Mani ik pa laikam pārsteidz, ka izglītoti cilvēki, ar kuriem ir interesanti runāt par dažādām tēmām, izrādās nezinoši un pat naivi par it kā vienkāršām lietām. Piemēram, kāds paziņa, kuru pamatoti var dēvēt par inteliģentu, pilnā nopietnībā teica: “ja vairs neēdīsim dzīvniekus, tad taču ar tiem būs pilna pasaule!” – it kā ” ēdamo” dzīvnieku vairošana nebūtu atkarīga no patērētāju pieprasījuma. Cits izglītots un ar lauku sētas dzīvi pazīstams paziņa: “ja pārtrauksim slaukt govis, viņas taču no tā cietīs!” – it kā nezinot, ka piens rodas pēc govs apsēklošanas, grūtniecības un mazuļa piedzimšanas, kura dabisko barības avotu mēs “privatizējam”. Ja cilvēki mākslīgi neapsēklotu šīs dzīvās “pienmašīnas” un nenošķirtu no mazuļiem, nevajadzētu arī slaukt.

Tāpat citi nāk klajā ar tipiskiem jautājumiem un iebildumiem dzīvnieku un vegānisma aizstāvībai. Un, kad kārtējo reizi smaidot uzklausu jautāto un atbildu “ēmm… nu, klasiska atbilde ir…”, vaicātājs parasti piekrīt, protams, nereti uzdodot papildjautājumus. Ja jau kuro reizi nākas atbildēt par vienu un to pašu, ir saprotams, ka  iestājas zināms apnikums un tas pat sāk kaitināt. Taču, pat ja jautājums ir dzirdēts jau tūkstots reižu, uz to vajadzētu atbildēt ar tādu pašu pieklājību, entuziasmu un labvēlību, it kā tā būtu pirmā reize. Pretējā gadījumā varam palaist garām veiksmīgu izglītošanas iespēju.

(vairāk…)

Read Full Post »